Latvijā līzings kā finansu pakalpojums plaši pazīstams nu jau aptuveni trīs gadus. Domājams, ka lielai daļai sabiedrības patlaban ir izveidojies priekšstats par to, kas īsti slēpjas zem šā angliskā terrnina, proti, nomas.
Vēl aizvien pastāv viedoklis, ka latviešiem ir psiholoģiskas problēmas ar "dzīvi uz parāda", tādēļ izškiršanās par līzinga vai kredīta izmantošanu var būt apgrūtināta. Tomēr nekas neliecina par labu šādu uzskatu aizstāvjiem. Rūpīga savu ieņēmumu stāvokļa apzināšana un izvērtēšana vēl nenozīmē psiholoģisku nepilnvērtību. Kā jau minēts, līzings gūst aizvien plašāku popularitāti, un pie normāliem valsts ekonomiskās attīstības tempiem šāds process turpināsies.
Ar katru gadu Latvijā pieaug interese par līzinga operācijām, turklāt ļoti strauji. Ar līzinga starpniecību tiek iegādātas ēkas, būves, transportlīdzekļi, datori, sadzīves tehnika u.t.t. Līzinga darījumi kļūst arvien populārāki, nesot ienākumus līzinga devējiem un nodrošinot līzinga saņēmējus ar nepieciešamo mantu sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu atrisināšanai.
Taču joprojām lielākā daļa klientu ir juridiskās nevis fiziskās personas. Iemesls ir fizisko personu līdz šim ne pārāk augstie ienākumi un neziņa par to, vai būs iespējams visu līguma laiku saglabāt augstos ienākumus. Taču pēdējā laikā situācija nedaudz mainās, palielinoties fizisko personu noslēgto līgumu īpatsvaram.
Turklāt, palielinoties konkurencei līzinga sabiedrību starpā un palētinoties finansu resursiem, tiek samazināta automašīnu līzinga bāzes procentu likme, tā padarot to pieejamāku Latvijas iedzīvotājiem.
Ir prognoze, ka šāda bāzes procentu likme varētu stabilizēties, un līzinga sabiedrības arvien vairāk sākšot konkurēt savā starpā nevis ar zemākām procentu likmēm, bet gan ar līzinga noformēšanas procesa vienkāršošanu un ātrumu. Par bāzes procentu likmju iespējamo stabilizāciju liekot domāt fakts, ka šīs likmes Latvijā ir jau ļoti pietuvojušas Igaunijas procentu likmēm, un Igaunijā līzinga tirgus ir daudz attīstītāks un stabilāks nekā Latvijā.…
