Līzings kā finansējuma veids Latvijā

Līzinga vēsture

Līzings ir jauna parādība ekonomikā - mūsdienu izpratnē, tas dzimis 1952. gadā Amerikā, lai gan jau senajā šumeru valstī un Venēcijā, kā Otrā pasaules kara laikā ASV pastāvēja kaut kas līdzīgs (lendlīze). Sākotnēji, kad ASV tika izveidota pirmā līzinga sabiedrība, pēc valstī pastāvošajiem likumiem bankām ar to nodarboties bija aizliegts. Kad līzinga ideju pārņēma citas valstis, piemēram, Kanāda, tur ar to nodarbojās tieši bankas, jo , lai to darītu, ir vajadzīgi brīvi līdzekļi, un to visvairāk, protams , ir bankām. 1962. gadā arī ASV valdība atļāva savas valsts bankām sniegt līzinga pakalpojumus. Kopš šā laika līzinga ideju pārņēmusi Eiropa, Āfrika, Austrālija, Jāpana, Ķīna, kur izveidotas līzinga orgsnizācijas vēlāk apvienojušās Pasaules Līzinga padomē. Eiropas Līzinga federācija LEASEUROPE apvieno 25 valstu 1200 asociācijas un sabiedrības.
Bijusī PSRS pirmoreiz ar līzingu sāka nodarboties 1989. gadā , lai no Rietumu valstīm saņemtu modernas iekārtas rūpniecībai. Arī Rietumi pēc politiskajām pārmaiņām Austrumeiropā 80. gadu beigas un 90.gadu sākumā bija ļoti ieinteresēti ienākt Austrumu tirgū, tāpēc 1993.gadā Amsterdamā notikušajā konferencē par līzinga attīstības iespējām savās valstīs runāja Rumānijas, Ungārijas, Polijas u.c. bijušo sociālistisko zemju pārstāvji. Latvijā līzings tolaik vēl bija tikai aizmetnī. Līzinga pirmsākumi Latvijā pēc neatkarības atgūšanas meklējami laikā no 1992. līdz 1993. gadam, kad līzinga darījumus neatkarīgi cita no citas sāka piedāvāt Baltijas Tranzītu banka, Rīgas komercbanka un "Parekss" banka. Šis pakalpojums toreiz tika piedāvāts galvenokārt juridiskām personām, uzņēmumiem nepieciešamo ražošanas iekārtu iegādei.…