1. Līzinga jēdziena būtība.
Jēdzienu līzings (angļu val. leasing cēlies no vārda lease, tulkojumā – izīrēt) plaši lieto pasaules uzņēmējdarbības jomā. Līzinga jēdzienu pazīst jau aptuveni simts gadus. Pakāpeniski izveidojās speciālas līzinga firmas. Ar jēdzienu līzings jāsaprot ražošanas pamatlīdzekļu ( mašīnu, iekārtu, rūpnīcu, transporta līdzekļu, biroja iekārtu, noliktavu telpu u.c.), kā arī citu preču, ko nomātājs izmanto ražošanas nolūkos, nomu, vienlaicīgi iznomātājam nopērkot preci un saglabājot īpašumtiesības līdz darījuma termiņa beigām. Līzinga uzņēmums iegādājas īpašumu trešajai personai un iznomā to ilgstošā laika periodā. Tādējādi līzinga uzņēmums kreditē nomātāju (nomas ņēmēju). Šī iemesla pēc līzingu mēdz saukt arī par kredītnomu. Līzings pēc sava satura ir tuvs kredīta attiecībām un saglabā kredīta darījumu būtību. Tajā pašā laikā tā kā aizdevējs un aizņēmējs operē ar kapitālu ne naudas, bet ražošanas formā, tad līzings ārēji ir līdzīgs investīcijām.
Līzinga līgumi ir visplašāk pielietotie ilgtermiņa nomas līgumi. Līzings ir iespēja konkurences apstākļos realizēt produkciju gan iekšējā, gan ārējā tirgū, bet no patērētāja redzes viedokļa – iespēja iegādāties iekārtu bez vienlaicīgas kapitāla piesaistīšanas. Līzings no vienas puses ir produkcijas realizēšanas forma, bet no otras – finansēšana.
Līzinga operācijas veic starptautiskās brokeru aģentūras.
Līzinga raksturošanai jāuzskaita līzinga darījuma pamatsastāvdaļas. Pie tām pieder: darījuma objekts (iekārta), darījuma subjekts (līzinga līguma puses), līzinga līguma darbības laiks (līzēšanas periods), līzinga maksājumi, pakalpojumi, ko sniedz darījuma darbības laikā. Līzinga devējs ir līzinga objekta juridiskais īpašnieks, bet līzinga ņēmējs ir līzinga objekta ekonomiskais īpašnieks.
Līzings ir īpašumtiesību komplekss, kas veidojas, investīcijas ieguldot pamatlīdzekļos un tos tālāk nododot īslaicīgai vai ilgtermiņa lietošanai ar noteikumu saglabāt īpašumtiesības šī laika gaitā.
…
