1.1. Finansu līzings
Apskatot visas līzinga operācijas no finansiālā viedokļa, tās var sadalīt divos principiāli atšķirīgos darījumu veidos: operatīvajā (ar nepilnu atmaksu) un finansiālajā (ar pilnu atmaksu).
Finansu līzings – objekta nodošana lietošanā uz noteiktu laiku un parasti ar turpmāku ;ipa;suma tiesību uz līzinga objektu pārēju līzinga ņēmējam.
Pēc savas ekonomiskās būtības šis līzinga veids ir ļoti līdzīgs ilgtermiņa kreditēšanai. Finansiālajā līzingā tie darījumi, kas paredz līzinga maksājums nokārtot stingri noteiktā termiņā. Maksa ir pietiekami liela, lai pilnīgi atlīdzinātu līzinga devēja kapitālieguldījumus (līzinga priekšmeta sākotnējo vērtību un citas ar to saistītās izmaksas) un nodrošinātu tam attiecīgu peļņu. Izbeidzoties līzinga līguma termiņam, līzinga ņēmējam ir trīs iespējas: atdot līzinga priekšmetu atpakaļ tā devējam, pagarināt līgumu, vai arī nopirkt līzinga priekšmetu par tā atlikušo vērtību.
Finansiālajam līzingam attīstījās valst;is raksturīgi, ka:
pirmkārt, īpašumu un tā piegādātāju izvēlas līzinga ņēmējs, bet ne līzinga devējs;
otrkārt, līzinga devējs saglabā tiesības uz savu privātīpašumu;
treškārt, līzinga līguma laikā eksistē periods, ko sauc par pamata jeb galveno, un kurā puses nav tiesīgas pārtraukt līguma darbību;
ceturtkārt, tā kā līzinga devējs līzinga priekšmetu iegādājas pēc līzinga ņēmēja lūguma, tad par tā atbilstību un tehnisko stāvokli atbild līzinga ņēmējs, viņš arī atbild par tehnikas ekspluatāciju.
Kad noteiktais līguma termiņš ir beidzies, līzinga ņēmējs var izmantot opcijas (izvēles) tiesības, nopirkt šo īpašumu, turpināt līzinga operāciju ar samazinātu līzinga maksājumu summu vai pretendēt uz daļu no ienākumiem, pārdodot līzinga priekšmetu.
…