Aizvien vairāk Latvijas bankas sāk izmantot līzingu kā vienu no savas darbības veidiem. Starptautiskajā praksē tā ir pierasta procedūra, jo dod iespēju racionāli izmantot savus līdzekļus līzinga ņēmējam un vairākkārtīgi atgūt ieguldītos līdzekļus līzinga devējam.
Latvijā līzinga operācijas veic Parekss banka, Baltijas Tranzītu banka un Meritabank Rīgas filiāle. Savukārt citas bankas, piemēram, Unibanka, Hansabanka šim nolūkam ir nodibinājušas banku meitas uzņēmumus.
Līzings ir sevišķa kredīta attiecību forma, kura dod iespēju uzņēmējam iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu, neizņemot no apgrozības lielas naudas līdzekļu summas investīciju veikšanai.
Līzinga kredīts atšķirībā no naudas kredīta ir mazāk riskants. Naudas aizdevuma izsniegšanai ir nepieciešams kredīta nodrošinājums, garantijas, kuru vērtība pārsniedz saņemtās naudas summu. Turpretī līzinga kredīts nozīmē, ka tiek aizdots kāds darba līdzeklis, kas ir bankas īpašums: tātad tas vienlaikus ir arī kredīta nodrošinājums. Ja kādu apstākļu dēļ uzņēmums nevarēs atdot bankai aizdevumu, bankas īpašumā paliek līzinga priekšmets. Tāpēc arī līzinga kredīta procentu likme tiek noteikta daudz zemāka par naudas aizdevuma procentu likmi.
Jēdzienu līzings (angl. Leasing cēlies no vārda lease, tulkojumā - izīrēt) plaši lieto pasaules uzņēmējdarbības jomā.
Dažās valstīs likumdošanas aktos jēdziena līzinga vietā izmanto tādus terminus, kā credit bail (kredītnoma), location financement (nomas finansēšana), operazion di locazione finanziaria (finansu nomas operācijas), bet visi šie jēdzieni nepilnīgi atspoguļo līzinga būtību.
Pētāmais jēdziens līzings jāsaprot kā uzņēmējdarbības veids, kas vērsts uz laiku brīvo vai piesaistīto finansu līdzekļu investēšanu mantā, ko iegādājas fizisku un juridisku personu vajadzībām pēc viņu lūguma un nodod uz noteiktu laiku tām lietošanā atbilstoši noslēgtam līgumam.
Līzinga jēdziena formulējuma plašāku izskaidrojumu devis J. Babičevs, kurš raksta, ka līzings jāaplūko kā specifisks ieguldījumu pamatfondos finansēšanas veids, izmantojot par starpnieku specializētu (līzinga) uzņēmumu, kas iegādājas īpašumu trešajai personai un iznomā to ilgstošā laika periodā. Tādējādi līzinga uzņēmums kreditē nomātāju. Šī iemesla dēļ līzingu mēdz saukt arī par kredītnomu, lai gan tas ir raksturīgi tikai finansu līzingam. Citam līzinga veidam – operatīvajam līzingam – novērojuma lielāka analoģija ar iekārtu klasisko nomu.
Toties J. Čekmarjova uzskata, ka līzinga ekonomisko jēgu precīzāk izsaka tas īpašuma attiecību komplekss, kas veidojas, īpašumu vispirms iegādājoties un pēc tam uz laiku nododot lietošanā ilgtermiņa iznomāšanas veidā. Šis komplekss bez līzinga līguma ietver sevī arī citus līgumus, piemēram, pirkšanas pārdošanas un aizņēmuma līgumus. …
