Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra.
Zobenbrāļu ordenis dibināts 1202.gadā, kļūstot par pirmo mūku - bruņinieku ordeni, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Ordenis tika izveidots, jo bija nepieciešams regulārs militārais spēks, kas Livonijā uzturētos nepārtraukti, nodrošinot tai aizsardzību, kā arī jaunu zemju iekarošanu. Līdz 1202.gadam militārās aktivitātes saistījās ar krusta karotājiem, kas Livonijā ieradās neregulāri un uz īsu laika posmu, parasti ne ilgāk par vienu gadu.
Zobenbrāļu ordenis ir klerikāli militāra organizācija, kas pastāvēja Latvijas teritorijā no 1202.gada līdz 1237.gadam (“Saules kauja” 1236.g., lietuvieši + zemgaļi gandrīz pilnīgi iznīcina, 1237.g. ar pāvesta Gregora IX atļauju iekļauts Vācu jeb Teitoņu ordenī).
Mestrs - Ordeņa priekšnieks, vēlāk arī atsevišķas ordeņa saimniecības nozares vadītājs bruņinieku ordeņos Eiropā viduslaikos. Viņu ievēlēja no brāļu – bruņinieku vidus. Svarīgākos jautājumos mestram bija jāuzklausa ģenerālkapitula domas. Kara laikā mestrs bija vienpersonisks diktators.
Latvijas teritorijā bijuši 2 Zobenbrāļu ordeņa mestri (1204. – 1236. g.) un 45 Livonijas Ordeņa mestri (1237. – 1562. g.).
Komturi - atsevišķo novadu priekšnieki. Tiem savā novadā (komtūrejā) bija apmēram tādas pašas funkcijas kā mestram visos Ordeņa novados. Komturs bija savas pils Ordeņa brāļu komandieris.…