Zobenbrāļu ordenis dibināts 1202.gadā, kļūstot par pirmo mūku – bruņinieku ordeni, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Par ordeņa dibinātāju tiek uzskatīts bīskaps Alberts. Ordenis tika izveidots, jo bija nepieciešams regulārs militārais spēks, kas Livonijā uzturētos nepārtraukti, nodrošinot tai aizsardzību, kā arī jaunu zemju iekarošanu.
Ordeņa kodolu veidoja ordeņa brāļi, kas bija ordeņa lemt spējīgi locekļi. Ordeņa brāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņa brāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu mestru jeb komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram ( līdz 1209.g. –Venno; no 1209-1236.g. –Folkvins). Mestrs- priekšnieks, kuru ievēlēja no brāļu bruņinieku vidus. Komturi- atsevišķu novadu priekšnieki, kas dzīvo kādā ordeņa pilī, savas pils ordeņu brāļu komandieris. Ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji, kas ordeņa struktūru stipri sarežģīja.…