XIII gadu simtenī vācu tirgotājiem un feodāļiem ar katoļu baznīcas aktīvu līdzdalību izdevās pakļaut Latvijas un Igaunijas zemes. Viņu mērķis bija sagrābt tirdzniecības ceļus Eiropas austrumos, iegūt Baltijas zemes muižu ierīkošanai, tādejādi iedzīvojoties bagātībās uz svešu tautu rēķina. Baltu zemju iekarošana tomēr prasīja gandrīz 100 gadus.
Romas katoļu baznīca sūtīja uz Baltiju misionārus, dibināja bīskapijas, organizēja vācu krustnešus krusta kariem pret lībiešiem. Rīgas bīskaps Alberts panāca pastāvīga militāra spēka organizēšanu. 1202.gadā tika nodibināts Zobenbrāļu ordenis, kas kalpoju cīņai pret “neticīgajiem” Baltijā.
Livonija jeb Svētā Marijas zeme nekad nav bijusi vienota valsts. Tās nosaukums atvasināts no lībiešu vārda – līvu zeme. Jau krusta karu laikā pakļautās zemes savā starpā dalīja Rīgas bīskaps (vēlāk arhibīskaps) un Zobenbrāļu ordenis. 1237.gadā Zobenbrāļu ordeņa zemes pārņēma Livonijas ordenis.…