Alods (vācu Allod< senģerm. al pilns, pavisam + od manta) – kustamas mantas apzīmējums R-Eiropā 6.gs., vēlāk par alodu sauca kā kustamu tā nekustamu privātīpašumu. 8.gs. alods sašaurinājās līdz nekustama īpašuma jēdzienam - parasti tā devēja atsevišķus gruntsgabalus. Dažos Eiropas apgabalos, piem., D-Francijā un Skandināvijā arī vēlajos viduslaikos alods palika brīvo zemnieku zemes īpašums.
Aristokrātija (gr. aristokratia) – kādas šķiras vai sociālas grupas augstākais slānis.
Bajārs (kr. Боярин
Barons (an., fr. baron kr. Барон, vācu Baron
Baznīcas lēnis (viduslat. Feudum ecclesiasticum) – baznīcas īpašums Eiropā viduslaikos, ko izlēņoja laicīgiem feodāļiem par pakalpojumiem baznīcas labā. Šādus lēņus piešķīra ne vien pāvesti, bet arī bīskapi un abati, ja viņiem piederēja zemes kungu tiesības. …