Nobeigums
1201. gadā dibinātā Rīgā Livonijas laikā bija ietekmīga un attīstīta pilsēta. Šo statusu pierāda tas, ka pilsētā bija izveidojusies brālību, ģildu un cunftu sistēma, Rīgai bija politiska autonomija un tiesības uz savu pašpārvaldi. Bet pats galvenais – Rīga bija diezgan nozīmīga starptautiskās tirdzniecības osta, kas deva pilsētai ienākumus.
Sākotnēji visi pilsētas iedzīvotāji bija apvienojušies brālībās, kur katra brālība aizstāvēja savu biedru intereses. Tas, manuprāt, liecina par to, ka rīdzinieku sabiedrība bija progresīva un attīstījās atbilstoši savam laikam.
Livonijas laikmets atstāja dziļas saknes Latvijas un latviešu tautas vēsturē. Šodien to nevar vērtēt kā viennozīmīgi pozitīvu vai negatīvu vēstures posmu, jo Livonijas atstātais mantojums ir ļoti pretrunīgs. No vienas puses mūsu senči zaudēja politisko patstāvību, turklāt daudzos Latvijas novados tas notika ilgstošu un asiņainu cīņu ceļā. Vēlāk, līdz ar dzimtbūšanas veidošanos, tika zaudēta arī ekonomiskā patstāvība un personiskā brīvība. Latvieši un igauņi kļuva par vienkāršu zemnieku masu, ar kuru reti rēķinājās valstis un valdnieki, bet visbiežāk to vispār nepamanīja. Latviešu un igauņu tautu senči no vēstures subjekta Livonijas laikmetā pārvērtās par vēstures objektu. Baltijas attīstību sāka noteikt vācieši, kas šeit ieņēma dominējošo stāvokli politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. Ne velti Livonijas laikmetu Latvijas un Igaunijas vēsturē reizēm pieņemts dēvēt par vācu laikiem.
…