4.Livonijas kara posms (1575-1583) – Lai gan oficiāli Magnuss bija saglabājis savas labās attiecības ar Krievijas karali, tomēr viņš bija spiests meklēt sev citu senjoru, tāpēc tika uzsāktas slepenas sarunas ar Žečpospolitas karali Stefanam Batorijam. Magnuss, ja tā var teikt, sāka kost rokā no kuras ēda – viņš sāka propagandas kampaņu sludinot kādi draudi gaida pilsētas un iedzīvotājus, ja viņi nonāks Krievijas varā un tas deva rezultātus, Krustpils, Koknese, Valmiera, Aizkraukle, Cēsis pārgāja Magnusa pusē. Ivanam Bargajam tas bija pārāk daudz un viņš ieradās Magnusa atrašanās vietā, kas tobrīd bija Cēsis un arestēja to.[5; 14.11.2010] Vēlāk Magnuss tika atbrīvot un pat saglabāja savas tiesības, tomēr tas bija tikai oficiāli, reāli viņš bija zaudējis visu savu ietekmi. Cīņā par visu vai neko, viņš bija zaudējis gandrīz visu, tāpēc, lai saglabātu kaut ko, viņš pārgāja Žečpospolitas pusē, atsakoties no karaļa titula, saglabājot sev tikai to, ko bija ieguvis sākumā – Kurzemes bīskapiju.
1576.g. par Žečpospolitas karali kļūst Stefans Batorijs, kurš uzskatāms, iespējams, par veiksmīgāko karali šīs valsts vēsturē. Viņš veica armijas reformu, kas palīdzēja viņam veikt izšķirošo izrāvienu karā uzsākot ofensīvu Krievzemē. 1579.g. Batorija karaspēki ieņēma Polocku un Velikos Lukus , bet 1581.g. Polocka atradās Polijas – Lietuvas kareivju aplenkumā. Šādu situāciju nevarēja pieļaut Krievija, tāpēc viņu karaspēks, kas tobrīd atradās Livonijā. Un 1582.g. tika noslēgts Zapoļimas miera līgums ar Žečpospolitu, un 1583.g. ar Zviedriju (Pļusas miera līgums).
3. Kara sekas
Livonijas gan militārais, gan politiskais vājums noveda pie loģiskā iznākuma – karam beidzoties Livonijas valsts bija beigusi un pastāvēt un sāka piederēt Polijas – Lietuvas valstij, Livonijas teritorijas Z-daļu ieguva zviedri. Zviedrija bija ieguvusi Z-Igauniju un ieguva arī pamatu turpmākajā cīņā par „Livonijas mantojumu”, bet Žečpospolita parādīja sevi kā jaunu spēku Baltijas jūras baseina rajonā. Savukārt Krievija, kas bija uzsākusi karu ar lielām ambīcijām un mērķiem, kas saistījās ar Livonijas zemēm, tagad atradās vēl sliktākā stāvoklī, nekā pirms kara, tās teritorija bija izpostīta, daudzi gājuši bojā, bet teritoriālajā ziņā, teritorijas bija nevis pievienotas un iegūta pieeja Baltijas jūrai, bet gluži pretēji, Krievijas teritoriālie īpašumi bija kļuvuši vēl mazāki.
…
