Biogrāfiskā pieeja ir viena no vienkāršākajām un visbiežāk lietotajām metodēm. Pieeja ļauj interpretētājam strādāt ar zinātnisku precizitāti, rosina pētīt autora dzīvi, kā arī attīsta salīdzināšanas prasmi. Padomju varas gados šī bija visbiežāk lietotā pieeja. Dažkārt autora biogrāfijai tika veltīts vairāk uzmanības, nekā pašam literārajam tekstam.
Metode pievērš uzmanību autora biogrāfijas un personības iespaidam uz tekstu, izvērtē, kā autora biogrāfijas fakti palīdz izprast teksta jēgu.
Šīs pieejas pamatlicējs ir franču filozofs un literatūrzinātnieks I. Tēns (1828 - 1893). I. Tēns uzsvēris, ka literāru darbu var pētīt kā sekas, kuru cēlonis ir autora dzīve.
Annas Brigaderes triloģijas „Dievs. Daba. Darbs.” sižeta pamatā ir autores bērnības un agrās jaunības pārdzīvojumi, viņas attīstība, rotaļas un pirmās darba gaitas, attieksmes pret vecākiem un citiem tuvākās un tālākās apkārtnes ļaudīm. Annelei vistuvāk stāv gaišais, cildenais, darba gribas un sirsnīgas nopietnības apgarotais tēvs, jo tēvs tak bij Anneles „stiprā pils”, tāpat strādīgā, brīžiem darba nevaļā, paskarbā, bet vienmēr gādīgā, mīļā māte, sirsnīgā, jaukā māsa Līziņa, vecmāmiņa un citi tuvinieki. Anneles vecāki ir gājēji. No Kamenēm uz Kaltiņiem, no Kaltiņiem uz Avotiem, no Avotiem uz Atmatām ceļo Jurģos Annele kopā ar vecākiem. Katra jauna dzīves vieta sagaida viņus ar jaunu darbu un jaunām grūtībām, ar jaunu netaisnību un rūgtumu, kas jāizjūt, kalpojot saimniekiem. Anneles tēva draugi nav lepnie, bagātie saimnieki. Tie ir kalpi un bezzemnieki, kuru runās bieži izskan ilgas pēc taisnības.
Annele tāpat kā A. Brigadere ir dzimusi Zemgalē Tērvetes apkaimē. Par cilvēku vērtējuma pamatu Annelei kļūst darbs. Agri viņa mācās saprast, ka darbs ir lielākā dzīves gudrība, ka vienīgi darbs dara katru nodzīvoto dienu vērtīgu un ka bez darba nav īstas dzīves. pati dzīve ik dienas māca, ka tas, kas nestrādā, nav īsts cilvēks. Ar neuzticību tāpēc viņa raugās uz tiem, kas dzīvo viegli un ērti bez darba, - kā bagātie kroņinieki un viņu lepnās meitas, grāfi muižā un citi. Notēlojot bērna pārdzīvojumus, Brigadere no daudzām pusēm apgaismo to plaisu, kāda pastāv starp divām pasaulēm: darbaļaudīm un mantīgajām šķirām. Gaišā, optimistiskā paļāvībā viņa vērtē vienkāršo darba cilvēku, cildina viņa radošo spēku un morālo cildenumu. Vienkāršā darba cilvēka vērtību viņa izceļ pretstatā augstāko, mantīgo sabiedrības slāņu dzīves veidam, to augstprātībai, ieraušanas kārei, morālajam pagrimumam. Anna agri izbauda kalpa bērna grūto dzīvi, bet neuztver to kā sociālu netaisnību. Viņa mācās smagi strādāt un nopelnīt iztiku un iespēju mācīties. Sešu gadu vecumā Annele jau gana cūkas, dara citus darbus. Darbs, norūda viņas spēkus, audzina drosmi un gribu, māca pārvarēt grūtības.…
