1. Literatūrai raksturīgais
18. gadsimts literatūrā ienāca ar jaunām atklāsmēm, pārmaiņām. Parādās daudz jauninājumu Jauno laiku literatūra nesa sevī jauno laiku sabiedrības idejas. Šajā aspektā 18. gadsimta literatūra kardināli atšķīrās no 17. gadsimta literatūras, jo tagadējās literatūras pārstāvji ir arī sabiedriskās domas virzītāji.
Dažādi rakstnieki pauda atšķirīgas domas literatūrā, tomēr gandrīz visu autoru darbos saglabājās kopīga pamatievirze - klaji negatīva attieksme pret iesīkstējušām baznīcu dogmām un morāli, pret feodālismu. Galvenais uzsvars tika likts un dabu un prātu, to atklāsme.
Literatūrā turpinās apgaismības idejas, kas turpināsies arī nākamajā, 19. gadsimtā. Apgaismība nav literatūras virziens, bet gan sava veida filozofija, koncepcija, kas savu atbalsi rada gan literatūrā, gan arī citur. Katrā Eiropas valstī apgaismības idejas izpaudās nedaudz savādāk; tas bija atkarīgs no valsts ekonomiskā, politiskā un sociālā stāvokļa. Gandrīz visā Eiropas literatūrā atklājās jēdziens "pasaules pilsonis", ko noteica prāta un dabas kopīgi balstītā pārliecība.