Zentas Mauriņas darbs “Dzīves vilcienā” ir romāns trijās daļās, kura galvenā tēma ir mīlestība un draudzība, latviešu tautas liktenis un būtība, tās sāpēm un ciešanām kaisītu dzīves ceļš. Īpaša uzmanība ir pieversta tieši latviešu sievietes ciešanām, akcentētas arī cilvēku dzīvotgriba, alkas jūst, piedzīvot un mīlēt. Romāna tēma ir dzīves vilciens, kas ir neizdibināmā vara, kas visus tēlus nes nezināmam mērķim pretī.
Romāna galvenā problēma- kā atrast savu dzīves ceļu, to, kas ir labs tieši tev? Saprast,
kā samierināties ar likteni? Kā pārvarēt sāpes par tuvinieku bojā eju? Kā saglabāt sevī dzīvotgribu un cerību, kad zaudē visu, kas tev svarīgs? Kā samierināties ar savu dzīvi un būt pateicīgām par to, kas tev dots, nevis žēlot sevi apkārtējas netaisnības dēļ? Kādēļ jābrauc tālāk dzīves vilcienā, kad jau negribās? Kas ir svarīgāks-labklājība un stabilitāte vai viens vienīgasi mirklis, kas paliek atmiņa uz mūžu? Kā pārdzīvot visas grūtības un nepārklāties ar cieto čaumalu, kas slēpj tavu būtību no visiem apkārtējiem?”Kas tā par neizdibināmu, noslēpumainu varu, kas liek dzīvot, kad dzīvība vairs nav mīļa, kad sirdij dārgākais nolaupīts?”
Galvenā varone ir Maija Bērza, bērnu patversmes priekšniece, 28-gadīga meitene ar ārkārtīgām alkām dzīvot. Viņai patika mācīties, pārvarēt šķeršļus. Viņa uzskatīja, ka tas saasinā domāšanu,trenē atminu un, glavenais, neatstāj vietu nepiepildītājiem sapņiem. Viņai patika skaidrība un noteiktība. Viņa bija ļoti aizrautīga persona- gatavojoties mācībām viņa varēja staigāt neuzkopta un nekārtīga. No domām par eksāmeniem viņu varēja atraut tikai ilgas sastapt Dr. Alni, kurā viņa atrada ne tikai patīkamu sarunu biedru, bet arī tūvcilvēku.…