Linkopība Latvijā ir viena no vecākajām augkopības nozarēm. Tās produkcija savā laikā ieņēmusi ievērojamu vietu valsts ekonomikā. Latvijas brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados linu eksports deva valsts kasei prāvus ienākumus. Linkopības izdevīgumu noteica linu cenas ārvalstu tirgos, kuras pēc pirmā pasaules kara bija augstas. Latvijas valdības pārdomātā rīcība deva iespēju īsā laikā sakārtot linu tirgu un veiksmīgi izmantot labvēlīgo situāciju pasaules tirgū. Kopumā linu sējumi Latvijā trīsdesmito gadu beigās aizņēma 66 tūkstošus hektāru.
Vēsturiski izveidojies linkopības reģions Latvijā ir galvenokārt Latgale. Šeit aptuveni 90% no linu kopplatības Latvijā. Linkopība un linu apstrāde varētu sekmēt sociāli – ekonomiskās spriedzes samazināšanos un reģiona attīstību kopumā. Pēc ārzemju ekspertu vērtējuma esošie uzņēmumi ar pašreizējo tehnoloģiju var turpināt lini pirmapstrādi, bet pakāpeniska jāveic to modernizācija. Iepriekšējo gadu prakse pierādīja, ka, strādājot ar pilnu atdevi, pirmapstrādes uzņēmumi var nodrošināt nepieciešamos līdzekļus ražošanas paplašināšanai un paaugstināt samaksu par izejvielām.
Referāta nosaukums ir “Linu audzēšana”. Temata izvēli noteica interese par linu audzēšanas tehnoloģijām, ka arī par to izdevīgumu.
Linkopība Latvijā ir viena no vecākajām augkopības nozarēm. Vēsturiski izveidojies linkopības reģions Latvijā ir galvenokārt Latgale. Šeit ir aptuveni 90% no linu kopplatības Latvijā. No liniem iegūst šķiedru un sēklas. Linu šķiedra ir viena no stiprākām augu šķidrām. Linu diedziņi pārraušanas ziņā gandrīz 2 reizes izturīgāki par kokvilnu un 3 reizes izturīgāki par vilnu. No linšķiedras gatavo dažādus audumus, virves un citus izstrādājumus. Garšķiedras linu sēklas satur 35-42% eļļas. No linsēklām iegūtā eļļa ir žūstoša, to izmanto augstvērtīgas pernicas gatavošanai, kā arī laku un krāsu rūpniecībā, elektrotehnikā, mākslīgās ādas, linoleja, ziepju, farmācijas un medicīnisko preparātu rūpniecībā. Augstākā labuma linu eļļu lieto arī uzturā. Eļļas rūpniecības blakusprodukts – linsēklu rauši ir vērtīga un diētiska lopu spēkbarība. Lopbarībā izmantojamas arī pašas linsēklas.
Garšķiedras lini ir viendabīgs augs. Stiebrs 75 – 135 cm garš, tievs, zarots tikai augšdaļā. Ziedi atkarībā no šķirnes ir zili vai balti. Salīdzinājumā ar citiem kultūraugiem, liniem ir zemākas prasības pēc gaismas, tādēļ mākoņainās vasarās lini izaug garāki, mazāk zarojas, dod pat lielākas ražas un labākas kvalitātes šķiedru. Labāku šķiedru iegūst arī no biezākiem sējumiem, kur augi savstarpēji vairāk noēnojas. Garšķiedras lini ir mitrumprasīgi augi. Linu veģetācijas periods atkarībā no šķirnes ir 75 – 90 dienas. Linu veģetācijas periodu iedala 5 augšanas fāzēs, kuras ir dotas 1.attelā.…