Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:658416
 
Vērtējums:
Publicēts: 07.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Limbažu pilsētas vispārējais raksturojums    4
  a. Vēsturiskais apskats    4
1.2.  Ģeogrāfiskais stāvoklis    5
2.  pašvaldības situācijas analīze    6
2.1.  Demogrāfiskā situācija    6
2.2.  Izglītība    8
2.3  Sociālā struktūra    10
2.4 .  Ceļi un transports    11
2.5 .  Uzņēmējdarbība    12
3.  Pašvaldības vērtējums pēc Svid analīzes    13
  Stiprās puses    13
1.  Interesanta un daudzveidīga ainava un ezeri pilsētas teritorijā nodrošina labas iespējas rekreācijām un brīvdabas aktivitātēm.    13
2.  Esošos resursus, kas atrodas pilsētas teritorijā, var izmantot dažādu ekonomisko aktivitāšu attīstībai.    13
3.  Augsts bioloģiskās daudzveidības līmenis, vērtīgas sugas, kas sastopami Dūņezera apkārtnē.    13
  Vājās puses    13
1.  Nepietiekoši attīrīti notekūdeņi rada vietējo ūdens piesārņojumu, kas nonāk tuvējās ūdenskrātuvēs..    13
2.  Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas trūkums noved pie nelikumīgas izgāšanas, kas var būt bīstama videi un sabiedrības veselības stāvoklim.    13
3.  Zema pilsētas iedzīvotāju pirktspēja bremzē atbilstošas vides infrastruktūras un publiskas pakalpojumu attīstību.    13
  Iespējas    13
1.  Bioloģiskā daudzveidība un ezeri sniedz plaša iespējas tūrisma un rekreācijas iespēju attīstībai.    13
2.  Ir iespēja izstrādāt projektu Limbažu Lielezera apkārtnes uzlabošanai.    13
3.  Dūņezera lieguma teritorijas izmantošana ekotūrismu vajadzībām.    13
4.  Racionāla pilsētas zaļās zonas plānošana un realizēšana.    13
  Draudi    13
1.  Transporta intensitāte Vecpilsētas centrā veicina lielu gaisa piesārņojumu.    13
2.  Gruntsūdeņu piesārņojums ūdenskrātuvju apkārtnē.    13
3.  Neizmantoto teritoriju aizaugšana noved pie ainavas kvalitātes pasliktināšanas, kas nozīmīgi ietekmē pilsētas tēlu.    13
4.  Attīstības galvenie virzieni –mērķi, uzdevumi un realizācija    16
  Secinājumi    17
Darba fragmentsAizvērt

Limbaži bijusi sena lībiešu apmetne ar pili, par ar ko liecina pilsētas senais nosaukums Lemisele. No šī nosaukuma vēlāk radies vāciskais Lemsall un latviskais Limbaži.Tolaik ar jūras kuģiem pa Svētupi un Dūņezeru šurp braukuši arī svešzemju tirgoņi. Pēc novada pakļaušanas, tirdzniecībai izdevīgā vietā, bīskaps Alberts 1223.gadā licis būvēt mūra pili, kurai apkārt apmetās tirgotāji un amatnieki.
14.gs te ir jau bijusi pilsēta-lielās Hanzas savienības locekle un vienlaikus arī plaša, pārsvarā latviešu, apdzīvota novada saimnieciskais centrs. Tolaik pēc iekšzemes precēm-medus, vaska, kokmateriāliem, ādām, labības-brauca jūras kuģi no Lībekas, Visbijas, Kopenhāgenas un citām attālākām zemēm. 1385.gadā Rīgas arhibīskaps Johans IV dāvināja zemes gabalu pilsētas tālākai izbūvei, oficiāli piešķirot pilsētas tiesības un nocietinot to ar mūriem un aizsarggrāvjiem. Dzīvojamo ēku skaits lēsts ap 400, bet iedzīvotāju skaita ziņā Lemisele atpalikusi tikai no Rīgas. 14.gs beigās pilsētā bija ap 6000 iedzīvotāju.
16.un 17.gs karos (Livonijas un zviedru - poļu) pilsēta nonāca gan poļu, gan zviedru rokās. To vairākkārt izpostīja un izlaupīja. 1621.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs uzdāvināja Limbažus kopā ar apkārtējām zemēm Rīgas pilsētai. Rīgas pakļautībā pilsēta atradās līdz 1877.gadam. Lielie nodokļi par zemi, tirgošanos un amatniecību, kā arī dažādie ierobežojumi kavēja pilsētas attīstību un uzplaukumu. Pēc panīkuma un kariem 1621. gadā bija palikuši tikai12 namnieki.
Stāvoklis mainījās arī pēc Ziemeļu kara (1700-1721), kad Vidzeme tika pievienota Krievijai.1747.gada ugunsgrēkā pāris stundu laikā nodega visa pilsēta, neskarot tikai 4 ēkas. Kaut arī pilsētu atjaunoja, tās turpmākā attīstība bija gausa.1773.gadā Limbažos bija 549 iedzīvotāji. Pilsēta lēni atjaunojās tikai 19.gs. 1821.gadā pilsētā dzīvoja 674 iedzīvotāji un bija 80 mājas. Kopā ar latviešiem pilsētā dzīvoja vācieši, ebreji, krievi, baltkrievi un ukraiņi. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija amatniecība un tirdzniecība.
Straujāka pilsētas attīstība sākās 19.gs otrajā pusē. 1884.gadā šeit sāka darboties pirmais rūpniecības uzņēmums-J.Husmaņa fabrika (vēlāk „Limbažu filcs”). 1888.gadā darbu uzsāka arī A.Tīla cepuru fabrika. Pēc Baumaņu Kārļa ierašanās no Pēterburgas, 1882.gadā, aktivizējas pilsētas sabiedriskā dzīve. Tika nodibināta Limbažu saviesīgā biedrība un izveidota pirmā pilsētas bibliotēka. Pilsētā darbojās vairākas izdevniecības. Saimnieciskā attīstība veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu:1863.gadā – 1134 iedzīvotāji, 1897.gadā 2412, bet 1914.gadā 4700.
Pēc Pasaules kara gadu panīkuma saimnieciskā un kultūras dzīve Limbažos atjaunojās ar jaunu sparu, kuras iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija tirdzniecība un amatniecība. Limbažu attīstību veicināja 1934.gadā izbūvētā Rīgas-Limbažu dzelzceļa līnija. 1936. gadā atklāja jauno slimnīcu (50 gultasvietas), bet 1933.gadā-vienības namu. Strauja pilsētas izaugsme sākās pēc 1967.gada, kad izveidoja Limbažu rajonu, tad pilsētā sākās intensīva celtniecība. Vienģimenes dzīvojamo ēku būvniecība koncentrējās Rīgas un Alojas šoseju virzienos. Par galveno saimniecības nozari kļūst rūpniecība, bet par lielākajiem pilsētas uzņēmumiem līdzās „Limbažu filcam” kļuva pienotava, mežrūpniecības saimniecība un „Lauktehnika”.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties