Ievads
Savā darbā apskatīšu liliju dzimtu, kurā ietilpst apmēram 2800 sugas. Tā ir izplatīta pa visu zemeslodi, no tundras līdz tropu joslai. Dzimtai ir liela saimnieciska nozīme.
Lilijas tiek kultivētas jau kopš Ēģiptes faraonu laikiem. Pasaulē ir vairāk nekā 100 savvaļas liliju sugu, daudzi tūkstoši hibrīdu un šķirņu. Par šķirni sauc hibrīdu, kuram piešķirts savs vārds.
Liliju dzimtas augi - tie ir ziedi un augi, kurus audzējam ne tikai dārzam, bet arī izmantojam kā grieztos ziedus vāzēm, buķetēm un kompozīcijām, arī audzēšanai podos. Vai mēs pazīstam daudz augu, kas ir pielietojami visos augstāk minētajos veidos, turklāt ir aromātiski un daži izmantojami pat uzturā? Piemēram, minami sīpoli, ķiploki, sparģeļi. No citu lapām iegūst šķiedru (Jaunzēlandes lini, sansevjēras), dažus lieto ārstniecībā (alojes, urgīnejas). Ļoti daudzi liliju dzimtas augi ir sen pazīstami un iecienīti krāšņumaugi gan dārzos, gan telpās (tulpes, lilijas, hiacintes, agapanti, asparāgi, kordilīnes).Vairākās ģintīs ir lapu sukulenti (gastērijas, havortijas, alojes), kuri aug savvaļā tikai Āfrikā.
Ne jau velti liliju popularitāte Latvijā un visā pasaulē arvien pieaug, jo moderno liliju hibrīdu pulkā atrodam gan divmetrīgus dārza milžus, gan 40-centimetrīgas podiem piemērotas skaistules.
Lilijas ieņem goda vietu dekoratīvo augu vidū. Tās ir viegli audzējamas un ar savu neparasto šarmu un valdzinājumu ir atradušas ceļu uz daudzu puķkopju sirdīm un tagad grezno viņu dārzus.
Vieta sistemātikā
Uz zemeslodes sastopami simtiem tūkstošu augu sugu. Lai tās kļūtu pārskatāmas un salīdzināmas, tām jābūt sistematizētām, klasificētām. Augu valsts lielākā sistemātiskā daļa sastāv no mazākām sistemātiskām vienībām – klasēm. Tā, piemēram, segsēkļu tips dalās divās klasēs – viendīgļlapjos un divdīgļlapjos Atsevišķās klasēs radniecīgās augu grupas iedalītas rindās, kas tālāk sadalās dzimtās. Dzimtas savukārt dalās ģintīs, bet ģintis sastāv no atsevišķām sugām.
Suga ir paaudžu apvienojums, kas cēlies no kopīgiem senčiem.
Radniecīgas sugas apvieno ģintī. Ģints nosaukums vienmēr ietilpst arī sugas nosaukumā.
Radniecīgās ģintis apvieno dzimtās.Dzimta ir plaša radniecīgu augu kopa, kur visām sugām ir līdzīgazieda vai ziedkopas uzbūve, līdzīgi veģetatīvie un ģeneratīvie orgāni, līdzīgi augļi utt.
Par vienu no labākajām dabiskajām augu sistēmām, kur ieverota arī sugu filoģenētiskā sakarība (sugu dabisko grupu attīstības vēsture un izcelšanās secība), jāuzskata ievērojamā vācu botāniķa A. Engera (1844-1930) augu klasifikācija.
Norādot konkrētāk, varu teikt, ka liliju dzimtas vieta sistemātikā ir šāda: Sēklaugu nodalījums > Segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums > Viendīgļlapju klase > Liliju dzimta.
…
