Mantošanas tiesības mūsdienu izpratnē sāka veidoties 19.gs sākumā. Lai iegūtu skaidrāku izpratni par mūsdienās notiekošo mantošanas kārtību, vispirms ir jāiegūst priekšstats par to, kā tas notika senāk, kad Latvijas tiesību sistēma, kurai ir gadsimtiem sena vēsture un paražas, balstījās uz Eiropas tiesību principiem.
Kursa darba mērķis ir izpētīt 19. un 20. gadsimta likumiskās mantošanas tiesības, kā arī gūt vēsturisko aspektu, apskatot mantošanas tiesības Latvijas teritorijā kopš tās ir regulētas, lai varētu saprast mantošanas tiesību attīstību Latvijas teritorijā.
Līdz šim mantošanas tiesības visbiežāk tika pētītas analizējot konkrētus vēstures periodus, vai analizējot atsevišķu kārtu mantošanas tiesības, neveidojot viegli saprotamas pārejās, kā mantošanas tiesības ir attīstījušās mainoties laikam un varām Latvijas teritorijā.
Nozīmīgākos autori pēc autora domām, kas padziļināti ir pētījuši mantošanas tiesības līdz šim, ir asoc. prof. Jānis Lazdiņš un prof. Voldemārs Kalniņš (1907. – 1981.).
Asoc. prof. Jānis Lazdiņš īpaši pētījis zemnieku tiesības, arī mantošanas tiesības. Savukārt prof. Voldemārs Kalniņš mantošanas tiesības apskatījis dažādos laika periodos, kā daļu no pastāvošām civiltiesībām.
Kursa darbā autors izmantoja vēsturisko pētniecības metodi, salīdzinot konkrētu vēstures periodu mantošanas tiesību regulējumu.
Tika apskatīti pieejamie vēstures avoti, lai gūtu tiešu avotu un saprastu mantošanas tiesības konkrētajā laika periodā. Tika apskatītas Latvju Dainas1, kā senākais vēstures avots, kurās atspoguļojās senākās mantošanas tiesības Latvijas teritorijā. No tiešiem avotiem tika gūts ieskats par Poļu un Zviedru mantošanas tiesībām no pieejamiem Kurzemes statūtiem2, kuros varēja ieraudzīt romiešu civiltiesību ietekmi. Tika apskatīti 19. un 20. gs. vēstures avoti - Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumi3, Baltijas Vietējo Civillikumu kopojuma III daļa4, kā arī 1937. gada Latvijas Civīllikums5, kuros parādījās mantošanas tiesības mūsdienu izpratnē.…