Ikviens no mums, dzīvojot noteiktā valstī un sabiedrībā, ir pakļauts noteiktai sabiedriskās kārtības regulēšanai - ir pakļauts likumiem, kurus nosaka pastāvošā valsts.
Valsts ir tā, kas ar tiesību normām regulē brīvības izmantošanu, īpaši garantējot, lai cilvēki savstarpēji respektētu savas elementārās brīvības izmantošanu un ar tām nodrošinātas priekšrocības: viņu dzīvības, fizisko neaizskaramību, mantību, brīvību netikt fiziski piespiestam un izmantotam, privātās darbības jomas netraucētību un cilvēcisko cieņu vispār.
Faktiski jebkuru mūsu dzīves jomu regulē valsts varas nesējs, jeb likumdevējs.
Šādu referāta tēmu izvēlējos tāpēc, ka arī man kā savas valsts pilsonim ir saistošas likumdevēja noteiktās tiesību normas, bija interesanti izpētīt likumdevēja attīstības vēsturiskos aspektus, saskatīt atšķirības starp likumdevēja institūtu dažādās valsts attīstības stadijās.
Referāta tēma man ir aktuāla arī tāpēc, ka mans darbs ir saistīts ar likumiem, to ievērošanu.
Darba mērķis ir izpētīt likumdevēja funkcijas, uzbūvi un kompetenci.
Darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojošie uzdevumi:
noskaidrot likumdevēja teorētisko bāzi,
izpētīt likumdevēja vēsturisko attīstību,
raksturot likumdošanas sistēmu un likumdevēja kompetenci,
Darba izstrādei pielietotas sekojošas metodes:
monogrāfiskā metode,
literatūras studijas,
analīze un sintēze.…