Likuma virsvadības princips un likumpamatotības princips valsts pārvaldē

KOPSAVILKUMS
1. Viens svarīgākajiem patstāvīgajiem principiem ir likumības princips. Tas ietver likuma virsvaldības principu un likumpamatotības principu. Likumības princips prasa atbilstību konstitūcijai, vispārējiem tiesību principiem, likumiem, sekundārajai likumdošanai un tiesu lēmumiem.
2. Likuma virsvaldības princips paredz, ka likumi kā augstākā juridiskā spēka akti ir pirmatnējie administratīvo tiesību avoti un tiem ir jāregulē svarīgākās sabiedriskās attiecības un jānosaka administratīvi tiesiskās regulēšanas pamati.
3. Pārējie akti ir papildus avoti, kas papildina un konkretizē likumu regulējumu. Šis princips ietver arī likuma atrunas principu, kas attiecas uz publisko pārvaldi, ja tā iejaucas privātpersonas tiesību sfērā un ierobežo tās brīvības vai īpašumu, proti, ja iestāde uzliek privātpersonai pienākumu vai apgrūtinājumu, un likuma prioritātes principu, kas, savukārt, noteic, ka valsts pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību normām un ka tās pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām, bet negatīvais – atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību normas tiktu pārkāptas.
4. Likumpamatotības princips pieprasa, lai visas administratīvo institūciju pilnvaras būtu nostiprinātas likumā. Tāpat šī principa ievērošana ietver arī likuma normu precīzu piemērošanu, kas savukārt, ietver likuma normu interpretāciju to piemērošanas gaitā.
5. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
6. Tiesiskā valstī valsts varas un privātpersonas attiecību pamatā ir cilvēktiesības. Materiālās administratīvās tiesības ir cilvēktiesību konkretizācija. Bet administratīvās procesuālās tiesības – cilvēktiesību ievērošanas procesuālā garantija.

…