Bezdarbs nav tikai jaunattīstības valstu problēma, tā skar arī attīstītās valstis, kuras arvien izstrādā jaunus projektus, lai pēc iespējas paaugstinātu nodarbinātības rādītājus un samazinātu bezdarbnieku skaitu.
Nabadzības un sociālās atstumtības statistika ir spēcīgs arguments, kas norāda uz cilvēku nespēju gūt pieeju sociālām tiesībām. Arī Latvijā diezgan daudz cilvēku dzīvo zem vidējā nacionālā ienākuma līmeņa. Šai sakarā jāņem vērā jaunākie pavērsieni Eiropas Savienības (turpmāk tekstā ES) attieksmē pret nabadzību un sociālo atstumtību. Kā zināms 2000.g. decembrī Nicā ES padome pasludināja sociālās iekļaušanas procesa sākumu. Tā pamatā bija četri mērķi. Un viens no tiem bija saistīts ar nodarbinātību – veicināt cilvēku iesaistīšanos nodarbinātībā un viņu pieeju visiem resursiem, tiesībām. precēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami šādas iesaistīšanās nodrošināšanai.
Augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšana ir viens no galvenajiem valsts makroekonomiskās politikas uzdevumiem. Nodarbinātība nodrošina cilvēkus ar iztikas līdzekļiem, profesionālo attīstību un socializācijas iespējām, vienlaicīgi sekmējot uzņēmējdarbības un valsts kopējo attīstību.
Pašlaik Latvijas nodarbinātības politika ir reducēta galvenokārt uz bezdarba problēmu risināšanu. Nav īsti izveidota nodarbinātības politikas sasaiste ar tautsaimniecības attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Latvijas nodarbinātības politikas ilgtermiņa mērķis varētu būt Latvijas iedzīvotāju pilna nodarbinātība, kas nodrošinātu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt, iespēju atrast darbu un stāties darba attiecībās.
Galvenais likums, kas nosaka bezdarbnieku un darba meklētāju tiesības un pienākumus ir Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums, kura rašanās mērķis ir izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū. Kopš 2004.gada 1.maija esam ES dalībvalsts ar iespējām izmantot tās privilēģijas, ko piedāvā vecā pasaule, tiesa, ar striktiem ierobežojumiem. Tikai trīs valstis – Īrija, Lielbritānija un Zviedrija – ir pavērusi durvis uz savu darba tirgu. Pārējās dzīvos ar nosacījumiem līdz 7 gadiem. No 2004.gada 1.maija bezdarbnieku un darba meklētāju tiesiskais regulējums ir ne tikai “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums” un saskaņoti Ministru kabineta noteikumi, bet arī Eiropas Savienības tiesību akti un attiecīgās regulas.…