Lihtenšteina robežojas ar Šveici un Austriju. Tā atrodas Eiropas centrā. Pēdējos 50 gados, tā ir attīstījusies par vienu no pievilcīgākajām vietām. Tomēr tā nav salīdzināma ar citām valstīm. Lithenšteina ir tik maziņa, ka to var šķērsot vienā dienā (160km2). Lihtenšteinā - vienpadsmit mikrorajonos dzīvo 33,145 cilvēku.
Tai ir ļoti īsa vēsture. Tā ir moderna, dinamiska industriāla valsts. Divdesmitā gadsimta pirmajā pusē migrācijas ieplūdums bija bieži sastopams. Sasniegumi, kuri ir izmainījuši lauksaimniecības uzņēmumus un mazos biznesus - plaukstošās servisa kompānijās un industriālos koncernos, kuri ierindojas starp pasaules labākajiem. Ienākumi uz vienu cilvēku ir starp augstākajiem pasaulē. Bezdarbs ir ļoti zems,
salīdzinot ar internacionāliem standartiem. Lihtenšteina nav tikai valsts ar bankām, industriāliem koncerniem un pastmarkām.
Lihtenšteinas vecākā karte Lihtenšteinā iedzīvotāji saglabā savas kultūras tradīcijas un attīsta sociālo solaridāti.
Lihtenšteinā dzīvo 33,145 iedzīvotāji, 34,3% no viņiem ir ieceļojuši no citām valstīm, pārsvarā no Šveices, Austrijas un Vācijas. Lihtenšteina ir ceturtā mazākā valsts Eiropā.
53,5% no iedzīvotājiem ir nodarbināti biznesa un apkalpošanas nozarē, 45,3% rūpniecības un tirgošanās darbības laukā un tikai 1,3% agronomijas darbības laukā.
Bezdarba līmenis ir mazāks par 1,2%.
Valsts valoda ir vācu, vietējais ir Almāņu dialekts.
80.4 procenti no iedzīvotājiem ir katoļi, 7,1% protestanti un 12,5 procentu sastāvā ir dažādas reliģijas.
Lihtenšteinā ir 10,624 mājsaimniecības.
1812. gadā Lihtenšteinas populācija bija 5,797 iedzīvotāji. Četrdesmit gadu vēlāk populācija pieauga līdz 8,162 iedzīvotājiem. Šis populācijas skaits ne tikai netika sasniegts līdz 1921 gadam, bet arī ik pa laikam tika samazināts migrācijas vērienīgā apjoma dēļ. Svarīga migrācijas kustība sākās 19. gadsimta 50-tajos gados un sasniedza savu kulminācijas punktu 80-tajos gados. 20 gadsimtā visaugstākais migrācijas vilnis bija periodā no 1911. līdz 1920. gadam.
Viens no iemesliem bija tāds, ka daudzi no imigrantiem, kas dzīvoja Lihtenšteinā, iestājās armijā. Turklāt, Lihtenšteina nevarēja atļauties atbalstīt lielāku iedzīvotāju pieaugumu, zinot tā laika ekonomisko stāvokli. Sākoties 1921. gadam, varēja konstatē vienmērīgu iedzīvotāju pieaugumu. Šī tendence ir cieši saistīta ar ekonomisko stāvokli, kurš sāka mainīties uz labo pusi iestājoties Šveices ekonomiskajā apgabalā. …
