Ievads
Līgumsods kā līgumisko sodu veids ir plaši izplatīts saistību izpildes pastiprinājums. Saistība maksāt līgumsodu ir nosacīta ar līguma pārkāpuma iestāšanos un pastāv tikai kā papildsaistība, kas ir atkarīga no galvenās saistības. Kaut arī Civillikuma (turpmāk – CL) 1724.pants nosaka, ka izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais līgumsods, tomēr šī norma nav piemērojama, ja līgumsoda piemērošanas saistība ir radusies pirms galvenās saistības izpildes. Atkarībā no līgumsoda saistības iestāšanās un izbeigšanās, mainās prasījuma tiesību pamats un apmērs. Agrāk Latvijas tiesu praksē pastāvēja precedenti, kad par salīdzinoši sīku līgumpārkāpumu tiek piespriests nesamērīgi liels līgumsods, jo CL 1717.panta otrā daļa neparedz tā ierobežojumu, atstājot to līgumslēdzēju ziņā. Ņemot vērā mūsdienu civiltiesību aktualitātes un labas komercprakses piemērus citur Eiropā, tiek atzīts, ka līgumsoda noteikšanā ir jāievēro gan taisnīguma, gan samērīguma principi.
Pēc autora domām šo tematu nepieciešams aplūkot sekojošu iemeslu dēļ:
1. nepieciešams analizēt līgumsoda lomu Latvijas civiltiesībās no samērīguma un taisnīguma principu viedokļa,
2. aplūkot Vācijas civiltiesībās līgumsoda regulējumu,
3. nepieciešams noteikt līgumsoda atšķirības no citiem līgumisko sodu veidiem civiltiesībās,
4. apzināt Latvijas tiesu praksē esošās problēmas, kas saistītas ar referāta tematu.
Darba sadaļas autors ir sagrupējis vispirms noskaidrojot līgumsoda samērīguma un taisnīguma tiesisko dabu, funkcijas, pēc tam analizējot līgumsoda izcelšanās / izbeigšanās īpatnības, un problēmas tiesu prakses kontekstā.
Pētījuma objekts - civiltiesības.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot darījuma dalībnieka tiesības prasīt līgumsoda samaksu, tā izraisītās sekas un problēmas praksē, kā arī iespējamos risinājumus.
Pētījuma uzdevums ir analizēt normatīvos aktus, kas civiltiesību subjektiem piešķir tiesības prasīt līgumsoda samaksu darījumā noteiktā apmērā un kā tiesa ir tiesīga to ierobežot.
Literatūras un avotu vispārināts raksturojums: galvenokārt, autors izmantoja normatīvos aktus, civiltiesību literatūru, normatīvos aktus, Internet resursus, rakstus periodiskos izdevumos, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta praksi.
1. Līgumsoda tiesiskā daba
Līgumsoda jēdziens neapšaubāmi ir saistāms ar līgumu, kurā ietverto nosacījumu neizpildes gadījumā puses ir vienojušās par līgumsoda samaksu noteiktā apmērā, termiņā un kārtībā. Līdz ar to līgumsodu juridiskajā literatūrā dēvē par saistību tiesību pastiprināšanas veidu . Šajā gadījumā pastiprinājums izpaužas kā pamatsaistības pastiprināšana arī ar mantisku blakus saistību, kuras mērķis ir palielināt pušu ieinteresētību līguma nosacījumu izpildē, lai pusei nebūtu jācieš papildus izdevumi. …
