No komercrisku kategorijas īpaši jāizdala risku, kas rodas preču un pakalpojumu realizācijas gaitā. Šajā gadījumā runa ir par tā saukto transporta risku. Transporta riskus pirmo reizi klasificēja Starptautiskās tirdzniecības palātas sēde Parīzē, 1919.gadā. un unificēta 1936. gadā. Vēlākos gados tie tika precizēti un atjaunoti 1953., 1967., 1976., 1980. un 1990. gadā. Pēdējais Inkoterms bija spēkā XX gadsimtā pēdējā gadu desmitā. Ar 2000.g. 1. janvāri spēkā Inkoterms 2000. pavisam izveidoti 13 termini, kas iedalīti četrās grupās. Oriģinālais teksts ir angļu valodā un sastāv no 2 – 3 vārdiem, kuri saīsināti izteikti ar trim burtiem, kā, piemēram, FOB un CIF. Tagad darbojas “Inkoterms 2000”, saskaņā ar kuru transporta riski pēc atbildības pakāpes tiek klasificēti četrās grupās: E, F, C, D.
Inkoterms noteikumu mērķis ir starptautiskos noteikumos biežāk lietotu terminu vienotas interpretēšanas nodrošināšana. Tādā veidā var izvairīties vai vismaz zināmā mērā samazināt dažādu terminu interpretācijas nenoteiktību (dažādību).
Slēdzot līgumu par preču eksportu vai importu, ir svarīgi precīzi vienoties par preces līguma cenu un īpašuma maiņas vietu. To var ietekmēt vairāki faktori. Preces būs vislētākā pie ražotāja, jau dārgāka eksporta ostā un maksimālā cena būs galapunktā pie pircēja. Cenu ietekmē dažādu maksājumu, piemēram, muitas nodokļu un nodevu, PVN, akcīzes un citu nodokļu nomaksa, galvenā transporta un apdrošināšanas izmaksas, maksa par banku pakalpojumiem, noliktavu izmantošanu. Lai atvieglotu līguma slēgšanas procedūru un izveidotu vienādus noteikumus.
Ir vērts atzīmēt kā Inkoterms darbības joma ir saistīta tikai ar pirkšanas – pārdošanas līguma pušu tiesībām un saistībām, kas attiecās uz preces piegādi (ar vārdu “prece” – šajā gadījumā tiek apzīmēti “materiālas preces”, un izslēdz “nemateriālas prece”, tādas kā datoru programma utt.).
Dažreiz Inkoterms netiek pareizi saprasts. Pirmā kļūdaina Inkoterma interpretācija ir sekojošā: Inkoterms noteikumi tiek saprasti kā noteikumi, kuri vairāk attiecās uz kravas pārvadāšanu, nevis uz pirkšanas – pārdošanas līgumu.…
