Līgums kā saistību rašanās pamats ir viens no populārākajiem un pētītākajiem saistību rašanās veidiem. Klajā nāk arvien jauni pētījumi gan par starptautiskajiem līgumiem, kur kā piemēru var minēt Ministru Kabineta 2011.gada 13. aprīļa rīkojumu Nr.152 koncepciju „Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību”. Šajā koncepcijā tiek aplūkoti jautājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem gan starptautisko līgumu saskaņošanā, gan šo līgumu publicitātē un citas (turpmāk tekstā u.c.) aktuālas problēmas.
Jau no senas pagātnes, kad Romas impērijas tiesībsargājošās iestādes ieviesa tiesību normas, kuras regulē šāda veida saistības, līdz pat mūsdienām, līgums nav zaudējis savu spēku kontrahentu attiecību noregulēšanā. Ir tikuši izstrādāti dažādi likumi, kuri regulē līgumu izpildi, darījuma pušu tiesisko aizsardzību tā nepildīšanas gadījumā. Par vienu no galvenajiem šādiem likumiem Latvijā var uzskatīt Latvijas Republikas Civillikumu, kur ceturtajā daļā noregulētās līgumiskās attiecības, ciktāl tās neregulē specializētākas tiesību normas. Lai gan Civillikums pieņemts jau 1937.gadā, arī šajā jautājumā ir izstrādāts zinātnisks pētījums „Civillikuma Saistību tiesības daļas modernizācijas nepieciešamība un aktuālo privāttiesisko tendenču (UNIDROIT, ELTP) iespējamā ietekme uz Civillikuma Saistību tiesību daļas modernizāciju”, kuru izstrādājis Zvērinātu advokātu birojs „Lejiņš, Torgāns un Partneri”.
Nepārtraukti tiek pētīti līgumi un to ietekme, kuri noslēgti gan starp Latvijas valsti un starptautiskām instancēm (Eiropas Savienība), gan līgumi, kuri noslēgti starptautiskajā telpā- Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, līgums par Eiropas Savienību, Lisabonas līgums. Kā par piemēru var minēt Eduarda Bruno Degšņa zinātnisko rakstu „Eiropas Savienība pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās”.
Darba mērķis ir izpētīt un izprast, kas līgums ir par saistību veidu un kādas tiesiskas sekas šādas saistības paredz.
Lai izprastu līgumu būtību, kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir iepazīties ar līguma jēdzienu un formu, kur sīkāk tiek apskatīti to raksturojošie elementi pirmajā plāna punktā. Kā otrais plāna punkts tiek izvirzīts jautājums par līguma saturu, lai izprastu tā sastāvdaļas un to nozīmi. Lai izprastu līguma tiesisko spēku, ir izveidots trešais plāna punkts, kur tiek apskatītas līguma noslēgšanas sekas, aplūkotas saistību izpildījuma pienākumu un tas, kādas ir sekas gadījumā, ja nepilda līguma nosacījumus. Kā arī tiek apskatīts jautājums par faktoriem, kurus nevar ietekmēt neviens no kontrahentiem- nepārvarama vara. Ar pielikumiem uzskatāmi atainots līguma izskats rakstveidā un tie savā starpā analizēti, pētīti un salīdzināti.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks izmantotas dažādas pētnieciskās metodes (vēsturiskā, analītiskā, salīdzinošā), kur caur vēsturisko izpēti tiks salīdzināts līgums pēc būtības tad, tā rašanās sākumā, ar to, kāds tas ir tagad, (izskats, to regulējošās tiesību normas). Darbā tiek apskatīti četru līgumu varianti, kuri savā starpā ir salīdzināti, izpētīti un apstrādāti. Kā arī tiek apskatīti tie tiesību akti, kuri šos līgumus regulē.
Pielikumā var aplūkot trīs dažādus līguma variantus, kuri darbā tiks izanalizēti, pētīti un salīdzināti.
