Ekonomikas attīstība Latvijā ir cieši un neatraujami saistīta ar uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt uzņēmējdarbība var attīstīties tikai uz tiesisku darījumu pamata.
Īsajā laika posmā pēc Civillikuma sākotnējās spēkā stāšanās (1938. - 1940. g.) nebija izdoti plašāka apjoma apcerējumi un komentāri Latvijas Civillikumam. Atjaunotā un ar 1992. g. 1. martu spēkā stājušos 1937. g. Civillikuma vienu no galvenajām daļām veido normas par tiesisku darījumu, par līgumu kā tādu, par pušu līgumiskajām tiesībām un pienākumiem dažādu tiesisku darījumu slēgšanas gadījumā, kā arī līgumu noslēgšanas kārtību un izpildi, atbildību tiesību pārkāpumu gadījumos. Latvijas Republikas Civillikuma Saistību tiesības ir galvenais likums, kas regulē šīs attiecības starp pusēm, kuras vēlas vai jau ir noslēgušas kādu darījumu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv vairāku saistību tiesību daļā izteikto normu traktējuma neatbilstība mūsdienu apstākļiem. Saistību tiesību normu piemērošana praksē vispilnīgāk izgaismo šīs nepilnības, norāda uz to (konstatēto nepilnību) kompensācijas veidiem, kā arī ļauj veikt plašāku iztulkošanu un komentāru izdošanu esošajām normām.
Līgums ir viens no visvairāk izplatītajiem civilo tiesību un pienākumu rašanās pamatiem. Tas ir līgumslēdzēju personu gribas izpausmju kopsalikums, kā to rāda arī līguma latīniskais apzīmējums – Contractus (lat. Contrahere - savilkt kopā, noslēgt, nokārtot.).
Ņemot vērā iepriekšminēto, par diplomdarba izvēlējos tematu “Līguma jēdziens un to veidi”, kurā veicu Civillikuma saistību tiesību daļas teorijas piemērošanas praktisko aspektu aplūkošanu. Darbā tiks veikta patreiz esošajā likumdošanā pastāvošo problēmu analīze, tai skaitā saistību tiesību normu atbilstība praktiskajiem apstākļiem. …