Līguma jēdziens
Līgums ir viens no visvairāk izplatītajiem civilo tiesību un pienākumu rašanās pamatiem. Kā izriet no Civillikuma 1511. panta ( 80.lpp.), līguma jēdzienam iespējami divi skaidrojumi. Plašākā nozīmē ar līgumu saprot ikvienu vairāku personu savstarpēju vienošanos par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu, respektīvi, šajā nozīmē uzsvars tiek likts uz jebkādu tiesisku attiecību nodibināšanu un regulēšanu, piemēram, saderināšanās, laulība, starpvalstu vienošanās u.tml. Šaurākā nozīmē ar līgumu saprot vairāku personu savstarpēju, ar vienošanos pamatotu, gribas izteikumu, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību, šajā gadījumā tiek uzsvērta tieši saistību tiesību nodibināšana.
Vārds "saistība" norāda, ka personas uz vienošanās pamata tiek savā starpā saistītas ar kādiem noteiktiem, iepriekš norunātiem noteikumiem vai kādu apsolījumu. Nodibinot saistību tiesības, līgumslēdzējpuses dod un pieņem apsolījumu izdarīt zināmu darbību, kam ir mantiska vērtība. Atkarībā no tā, vai apsolījuma došana un tā pieņemšana ir vienpusēja vai abpusēja (daudzpusēja), līgumus iedala vienpusējos, divpusējos un daudzpusējos ( 81.lpp.).
Vienpusēja līguma gadījumā viena puse dod apsolījumu un otra puse to pieņem, tas nozīmē, ka vienai pusei ir tikai tiesības, bet otrai - tikai pienākumi, piemēram, vienai pusei būs pienākums nodot dāvinājuma līguma objektu, bet otrai pusei būs tiesības prasīt to nodot. Savukārt, visu pušu savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no visām pusēm ir divpusējs vai daudzpusējs līgums.…
