Mūsdienu sabiedrībā mums ikdienas nākas saskarties ar citiem cilvēkiem un šīs saskarsmes rezultātā bieži rodas visdažādākās darījumu attiecības. Darījumu attiecības starp vienu vai vairākām privātpersonām (fiziskām personām), vienu vai vairākām juridiskām personām, kā arī starp fizisku personu un juridisku personu regulē Civillikums, bet konkrēti – Civillikuma Saistību tiesības.
Saskaņā ar Civillikuma 1401. pantu, saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai- parādniekam- pienākas izdarīt otras personas- kreditora- labā noteikta darbība, kam ir mantiska vērtība. Šādas saistības var rasties uz dažādiem pamatiem. Tās var būt gan likumiskas, gan arī prettiesiskas rīcības rezultāts. Visas likumīgās saistības aizsargā valsts un pārkāpuma gadījumā tiesīgajai pusei ir iespēja celt prasību tiesā un pozitīva sprieduma gadījumā prasīt no atbildētāja saistību izpildi.
Kā jau minēts - viena no visvairāk piemērotajām saistību tiesībām ir darījumu slēgšana starp divām vai vairākām personām (fiziskām un juridiskām). Lai šie darījumi iegūtu likumīgu spēku abām pusēm ir nepieciešama tiesībspēja un rīcībspēja, pretējā gadījumā darījuma tiesiskums var tikt apšaubīts un darījums var tikt atzīts par spēkā neesošu (Civillikuma 1409.p.).1 Visvairāk izplatītais darījumu slēgšanas veids ir – rakstiskā forma. Personiski es uzskatu, ka rakstiska vienošanās ir daudz drošāka par vienkāršu mutisku vienošanos. Šāds mans uzskats ir veidojies manis pašas dzīves pieredzes rezultātā, nereti saskaroties ar gadījumiem, kad mutiska vienošanās no vienas vai otras puses vienkārši netiek pildīta un šādos gadījumos ir pagrūti pierādīt vienošanās pastāvēšanu. …