Secinājumi un priekšlikumi
Kvalifikācijas darba ievadā autors izvirzīja mērķi - izpētīt lietvedības administratīvo pārkāpuma lietās normatīvo regulējumu, pastiprināti pievēršoties administratīvai lietvedībai ceļu satiksmē. Darba izstrādes laikā autors veica normatīvo aktu analīzi, to papildinot ar doktrīnās paustām atziņām, tiesu praksi un citiem pieejamiem avotiem. Var secināt, ka lietvedība administratīvos pārkāpumos notiek vairākās stadijās, kurā institūcijai (amatpersonai) jāveic noteiktas procesuālās darbības, pamatojoties uz spēkā esošajām tiesību normām.
Darba ievadā tika izvirzīta hipotēze: „Spēkā esošās tiesību normas nodrošina taisnīgu un objektīvu administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšanu”. Autors uzskata, ka izvirzītā hipotēze apstiprinājusies daļēji, un tiesību normās ir nepieciešams veikt noteiktus grozījumus un papildinājumus. Grozījumus un papildinājumus nepieciešams veikt gan LAPK, gan CSL, jo autors uzskata, ka tie ir nepilnīgi. CSL 43.6 pants ir vērtējami pretrunīgi ar Satversmē noteiktajām tiesībām.
Autors izvirza sekojošus secinājumus un priekšlikumus:
1) Autors uzskata, ka nav tiesisks CSL 43.6 pantā norādītais normatīvais regulējums, kurš paredz, sodīt transportlīdzekļa īpašnieku, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem neapturot transportlīdzekli. Autors norāda, ka valstij ir jāpierāda personas vaina, nevis personai savs nevainīgums. Šajā gadījumā tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija, jo valsts nav izmantojusi visus tai pieejamos līdzekļus, lai pierādītu pretējo.
Autors izvirza priekšlikumu: Veikt izmaiņas CSL 43.6 panta 5. daļā un noteikt to, ka protokols - lēmums nosūtāms pārkāpuma faktiskajam izdarītājam, pirms tam veicot visas iespējamās darbības, lai noskaidrotu transportlīdzekļa vadītāju pārkāpuma brīdī.
…