Ievads
Otrā Pasaules kara priekšvakars Eiropai bija liels pārdzīvojumu laiks, jo tā piedzīvoja iespaidīgas pārmaiņas, kas atstāja sekas uz vēlāko vēstures attīstības gaitu. Arī Lietuvai šis laiks bija, iespējams, visdinamiskākais tās kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas posmā, lai gan ne mazums veiksmju un zaudējumu tā bija piedzīvojusi 20.gados. Mana referāta tēma „Lietuvas stāvoklis II Pasaules kara priekšvakarā 1938. – 1939”, kurā tiks apskatīti vairāki būtiski jautājumi – attiecības ar Poliju 1938.g. martā, Klaipēdas jautājuma atrisināšana un visbeidzot brīdis pirms okupācijas, raugoties no Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas sadarbības puses, turklāt būtiska loma šī jautājuma izskatīšanai tiek iedalīta Viļņai – Lietuvas galvaspilsētai, kura galvaspilsētas funkcijas nepildīja būdama Polijas sastāvā pēc 1920.g. Referāta ietvaros netiks izskatīts jautājums par noslēgto bāzu līgumu starp Padomju Savienību un Lietuvu, jo šī problēma skatāma ciešā saistībā ar Lietuvas okupāciju 1940.g. Taču referāta noslēgumā tiks mēģināts sniegt personīgas atziņas, iespaidi, kas būs radušies darba izstrādes procesā.
Lai izstrādātu šo referātu tiek izvirzīti vairāki uzdevumi:
- Iepazīties ar Latvijas vēsturnieku uzskatiem un pozīciju par izvirzītajiem problēmjautājumiem;
- Iepazīties ar Latvijā pieejamo lietuviešu vēsturnieku uzskatiem un pozīciju;
- Iepazīties ar Latvijas laikrakstos 1938. – 1939.g. pausto nostāju un sabiedrības uzskatus par notikumiem Lietuvā.
1. Diplomātisko attiecību atjaunošana ar Poliju
Austrijas Anšlusa laikā Polija, vēlēdamies pierādīt tās lielvalsts statusu un spēju īstenot patstāvīgu politiku, nolēma izveidot diplomātiskas attiecības ar tās kaimiņvalsti – Lietuvu, izmantojot kārtējo starpgadījumu pie Polijas – Lietuvas robežas 1938.g. 11.marta rītā Alitas rajonā, kur Lietuvas policisti bija izdzirdējuši šāvienus, un ierodoties notikuma vietā, viņi ieraudzījuši vairākus poļu robežsargus, no kuriem viens atradies Lietuvas teritorijā, tāpēc Lietuvas policists poļu robežsargu vēlējās aizturēt. …
