Austrālijas un Jaungvinejas lietus meži
Lietus meži klāj visu Jaungvinejas salu un nelielu teritoriju Austrālijas ziemeļaustrumos. Jaungvinejas lietus meži ir saglabājušies neskarti un ir maz izpētīti. Šeit sastopams Dorianu kokķengurs, kuram ir kokos dzīvošanai piemērotas pēdas ar spēcīgiem, asiem nagiem. Tie mīt Jaungvinejas vēsajos augstkalnu mežos, tādēļ dzīvniekiem siltuma saglabāšanai ir silts kažoks. Austrālijas zaļajai kokvardei ir apaļi, gļotām klāti kāju pirkstgali, kas palīdz pārvietoties pa koku lapām. Vardes dzīvo mežos, tomēr austrālieši viņas atrod ūdens tvertnēs un pat vannas istabās. Jaungvinejas dienvidaustrumos dzīvo Karalienes Aleksandras putnspārnu tauriņš. Tas ir ļoti reti sastopams. Mātītēm spārnu izpletums lidojumā var sasniegt (!) 28 cm. Vel tur dzīvo kazuāri. Parastai kazuārs ir liels, nelidojošs putns, kas dzīvo Jaungvinejā. Viņš ir ļoti tramīgs un izvairās no cilvēka, tādēļ ir pavisam maz informācijas par viņa dzīvesveidu savvaļā. Ragveida izaugums uz galvas atgādina ķiveri un visiem kazuāriem piedod neparastu izskatu. Garais kakls ir kails, spilgtās krāsās- sarkanā un zilā. Augstums līdz 150 cm. Mātīte ir lielāka par tēviņu. Svars līdz 60 kg. Ligzdo reizi gadā. Kazuāra mātīte izdēj 3-5 lielas zaļas olas. Vienpatnis. Parasti kazuārs dienas lielāko daļu pavada slēpnī necaurejamā džungļu pamežā. Pārtiek no augļiem, sēklām, ogām, kukaiņiem un bezmugurkaulniekiem. Pieaugušiem putniem ir lielas, melnas spalvas ar gariem kumšķiem, kas atgādina vilnu. Jaunie putni līdz 4 gadu vecumam ir pelēki. Spārni- samazinājušies, paslēpti starp biezajām dūnām, mugurkauls ir garš un saliekts. Spalvas veido biezu kārtu, kas kazuāru ķermenim piešķir noapaļotu formu. Kazuāriem nav astes spalvu. Arī kazuāru tēviņš perē un audzina putnēnus.
…
