Lietu tiesību klasifikācija

Lietu sadalījums pēc vērtības
Lietas novērtējamas vai nu pēc to parastās vērtības vispārējā lietošanā, vai arī pēc vērtības, ko noteic lietas sevišķā nozīme valdītājam vai viņa personīgās tieksmes. Tāpēc lietu vērtība var būt vai nu parasta, vai sevišķa, vai arī ar personīgām tieksmēm pamatota. (Civillikuma 870.pants) No šajā pantā minētajām vērtībām jāatšķir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība.
Lietu sadalījumu pēc vērtības iedala:
1) Parastās vērtības lietas.
2) Sevišķās vērtības lietas.
3) Personīgās vērtības lietas.
Vienkāršākiem vārdiem var skaidrot, ka parastā vērtība lietām ir tirgus cena. Patiesā vērtība noskaidrojama veicot ekspertīzi vai citus pierādīšanas līdzekļus. Sevišķā vērtība ir kādas lietas vērtība tam ko valdītājs ar šo lietu vai pateicoties tai ir spējīgs paveikt. Personiskā vērtība ir lietas valdītāja paša piešķirta, vērtējot pēc tā cik šā lieta viņam ir īpaša un dārga. Ar personiskām tieksmēm pamatotā vērtība civiltiesiskajās attiecībās netiek ņemta vērā.
„Atšķirībā no nepieciešamo izdevumu atlīdzības apmēra, kas nav ierobežots, derīgo izdevumu atlīdzināšanas apmērs ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā šo uzlabojumu rezultātā palielinājusies lietas vērtība. Lietas vērtības palielinājums aprēķināms, vadoties no tirgus cenām (874.p.)”  
…