Lietu izskatīšanas pamatprincipi
1990. gada 4. maijā Augstākā Padome pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", kas ieguva konstitucionāla akta juridisko spēku un atjaunoja tos 1922. gada Satversmes četrus pantus, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu. Drīz pēc tam jau 1991. gada 11. martā Augstākās tiesas plēnums pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību", kurā pirmo reizi bija ietverti svarīgi tiesu neatkarības un lietu izskatīšanas pamatprincipi, kas atbilda starptautiskajiem standartiem, sekmēja tiesu reformu un demokrātisku procesu attīstību valstī. Lietu izskatīšanas pamatprincipi ir reglamentēti likumā “Par tiesu varu”, kuru Saeima pieņēma 1992. gada 15. Decembrī.
Spriežot tiesu, jebkurā lietā ir jāievēro zināmas normas, kuras nosaka procesa kārtību un struktūru. Šīs normas, kuras ir likumiskas un nodrošina demokrātisku lietu izskatīšanu, sauc par lietu izskatīšanas pamatprincipiem. Šos principus ievēro kā kriminālprocesā, tā arī civilprocesā un administratīvajā procesā.. Lietu izskatīšanas pamatprincipi ir cieši saistīti ar tiesu organizācijas principiem. Lietu izskatīšanas pamatprincipi pastāv un funkcionē neatkarīgi viens no otra, tomēr starp tiem pastāv cieša saistība, ja ne tiešā veidā, tad ar citu pamatprincipu starpniecību. Starp tiem nav iespējamas pretrunas. Likumā “Par tiesu varu” ir minēti sekojoši lietu izskatīšanas pamatprincipi:
1. Patiesības noskaidrošanas princips;
2. Likumības princips;
3. Atklātuma princips;
4. Koleģialitātes princips;
5. Tiesvedības valodas princips;
6. Aizstāvības princips;
7. Nevainīguma prezumpcijas princips;
8. Pušu līdztiesības princips;
9. Sacīkstes princips;
10. Nepārtrauktības princips;
11. Tiešuma un mutiskuma princips;
12. Procesuālās ekonomijas princips.
…
