Lietu tiesības – civiltiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietām.
Jāuzsver, ka daži autori lietu tiesības definē kā „attiecības starp subjektiem un lietām”.
Lietu tiesiskajās attiecībās persona var īstenot savas tiesības uz:
1)mantu,
2)lietu,
3)lietu piederību,
4)valdījumu un rīcību.
Lietu tiesību parasti saprot kā pretstatu saistību tiesībai, un, lai noskaidrotu lietu tiesību būtību, parasti pielieto salīdzināšanas metodi:
1.Lietu tiesības, attiecas uz kādu konkrētu lietu, nevis uz darbību, kas ir pamatā saistību tiesībām.
2.Saistību tiesības apgrūtina personu, bet lietu tiesības apgrūtina lietu.
3.Lietu tiesība ir aizsargāta pret visiem, bet saistību tiesība tikai pret otru saistības dalībnieku.
4.Lietu tiesību vienmēr jāsaista ar valdījumu. Turpretī saistību tiesība, dod tikai tiesību iegūt valdījumu.
Lietu tiesības ir absolūtas tiesības.
Jebkurai personai ir jāņem vērā lietas īpašnieka, pilnvaroto personu intereses, kam ir tiesības uz konkrētu lietu. Pārējiem ir pienākums atturēties no lietu tiesību aizskaršanas.
Sekojoši – lietu tiesību absolūtais raksturs attiecas uz visām personām, kas domā iejaukties lietas valdījumā. Nav iespējams paredzēt uz nākotni, kas būs tas cilvēks, kas kavēs lietu tiesības izlietošanu. Tas nozīmē, ka lietu tiesības pasīvais subjekts jeb atbildētājs iespējamā prāvā principa ir nenoteikta persona.
Civiltiesību speciālists K. Čakste uzsver, ka lietu tiesībām piemīt tā saucamās:
1)sekošanas tiesības,
2)priekšrocības tiesības.
Sekošanas tiesības izpaužas tādējādi, ka uz nekustamo īpašumu nodibinātais servitūta ceļš paliek kā šī nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kaut arī tā līdzšinējais īpašnieks to pārdevis citai personai. Sekojoši, jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam būs jāsamierinās ar servitūta ceļa pastāvēšanu.
Priekšrocības tiesības – konfliktu gadījumos, kad saduras saistību tiesības ar lietu tiesībām, priekšroka ir lietu tiesībām.
…
