Lietu būtība un iedalījums

Lietaslietas tiek iedalītas ķermeniskās un bezķermeniskās lietās. Ķermenisko lietu iedalījumi ir sekojoši: atvietojamas un neatvietojamas, patērējamas un nepatērējamas, kustamas un nekustamas. Lietas var arī iedalīt pēc cita kritērija – dalāmas un nedalāmas. Lietas iedala vēl galvenās lietas un blakus lietas, un lietas tiek arī iedalīas pēc to vērtības. Katrs no šiem iedalījumiem tiks aprakstīts tālākajās sava studiju darba apakšnodaļās, bet manu prāt pats būtiskākais ir apskatīt lietu ķermenisko un bezķermenisko iedalījumu.

Ķermeniskas un bezķermeniskas lietas.

Šis lietu iedalījums ir ļoti vienkāršs. To būtībā var formulēt vienkārši – ķermeniskas lietas ir lietas, kuras ir vizuāli uztveramas, bet bezķermeniskas lietas ir tikai nojaušamas. Par bezķermenisku lietu piemēru var minēt – tiesības, zinātne, u. c. Civillikums šos lietu iedalījumus apraksta šādi: Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas; atvietojamas vai neatvietojamas; patērējamas vai nepatērējamas. Bet savukārt bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantu sastāvdaļas.
Visbiežāk kā bezķermeniskas lietas tiek minētas tiesības, tātad tās kā bezķermeniskas lietas piedalās civiltiesiskā apgrozībā. Teiksim, dzīvokļa saimnieks var iznomāt kādai citai personai tiesības uz īri savā dzīvoklī, kā atsevišķu saistības priekšmetu.…