Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Ķīmijas tehnoloģija | 4 |
2. | Īss nozares apraksts | 4 |
3. | Ķīmijas tehnoloģijas vēsture | 4 |
4. | Ķīmiskās rūpniecības attīstība Krievijā, Padomju Savienībā un Latvijas PSR | 5 |
5. | Ķīmiskās rūpniecības vēsture Latvijā | 7 |
6. | Klasiskā ķīmijas tehnoloģija | 8 |
7. | Modernā ķīmijas tehnoloģija | 8 |
8. | Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesu klasifikācija | 9 |
9. | Pamatķīmija | 9 |
10. | Minerālmēslu rūpniecība | 10 |
11. | Sodas ražošana | 10 |
12. | Skābju rūpniecība | 10 |
13. | Organiskās sintēzes ķīmija | 11 |
14. | Sintētisko polimēru materiālu ražošana | 11 |
15. | Ķīmisko šķiedru ražošana | 11 |
16. | Sintētiskā kaučuka ražošana | 11 |
17. | Farmaceitiskā un kosmētikas ražošana | 11 |
18. | Ķīmiskās rūpniecības produktu realizācija pēdējos gados | 12 |
19. | Literatūras saraksts | 18 |
Īss nozares apraksts
Ķīmiskā rūpniecība kā tautsaimniecības nozare izauga no primitīvās amatniecības – ziepju vārīšanas – 19. gadsimta beigās. Ķīmiskā rūpniecība vadošajās pasaules valstīs dod 10 % no rūpniecības kopprodukcijas, patērē 25 % siltumenerģijas un līdz 50 % ūdens. Ir universālas bezatlikumu ķīmijas tehnoloģijas, kas dod iespēju pārstrādāt citu ražotņu atlikumus derīgos produktos.
Ķīmiskā rūpniecība par galvenajām izejvielām izmanto naftu, dabasgāzi un ogles. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, ķīmijas industrija ražo materiālus ar iepriekš ieprogrammētām īpašībām. Ķīmijas industrijā vadošo vietu ieņem organiskā sintēze, ar tās palīdzību tiek radīti jauni, ļoti izturīgi konstrukciju materiāli.
2/3 ķīmiskās produkcijas ražo ASV, Japānā un Rietumeiropas valstis. Ķīmijas industrija strauji attīstās Viduseiropas un Latīņamerikas valstīs (Meksikā, Brazīlijā, Argentīnā), kā arī Indijā un Tuvo Austrumu valstīs, kurās iegūst naftu.
Ķīmiskā rūpniecība, kas ietver sevī daudzus tehnoloģiskos procesus un veido sarežģītu nozaru struktūru, tiek iedalīta divās pamatnozarēs – pamatķīmija (neorganiskā ķīmija) un organiskās sintēzes ķīmija. [4., 131.lpp.]
Ķīmijas tehnoloģijas vēsture
Jau tūkstošiem gadu cilvēce ir pazīstama ar podniecības un metālapstrādes mākslu, ko var uzskatīt par ķīmijas tehnoloģijas pirmsākumiem. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, feodālajai iekārtai sairstot un kapitālistiskajai attīstoties, sākās mūsdienu ķīmiskās rūpniecības veidošanās. Viens no ķīmijas tehnoloģijas kā zinātnes mūsdienu izpratnē pamatlicējiem ir krievu ķīmiķis, dzejnieks un vēsturnieks Mihails Lomonosovs, kurš 1748. gadā formulēja Matērijas un kustības nezūdamības vispārīgo principu. 1824. gadā franču fiziķis Sadī Karno savā darbā "Pārdomas par uguns kustības spēku un par mašīnām, kas spējīgas attīstīt šo spēku" (Réflexions sur la puissance motrice du feu et sur les machines propres à développer cette puissance)[1] bija pirmais, kas pētīja termodinamiku degšanas reakcijām tvaika dzinējos. 19. gadsimta 50-tajos gados vācu fiziķis Rūdolfs Klauziuss attīstīja Karno atklātos principus ķīmiskām sistēmām jau atomu un molekulu līmenī. 19. gadsimta 70-tajos gados amerikāņu matemātiķis un fiziķis Džozaija Gibss izveidoja uz matemātiku balstītu grafisku metodoloģiju , kā ar Klauziusa termodinamiku pētīt ķīmiskas sistēmas.…
Darbā aplūkota lietiškās ķīmijas, ķīmijas rūpniecības vēsture. darbā iekļautas statistikas diagrammas par preču importu un eksportu.
- Lietišķās ķīmijas vēsturiskie aspekti
- Pārklājumi un mūsdienu tehnoloģijas
- Veļas pulvera sastāvs, to ietekme uz vidi, nonākot ūdens tilpnēsVidei draudzīgi veļas pulveri
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Veļas pulvera sastāvs, to ietekme uz vidi, nonākot ūdens tilpnēsVidei draudzīgi veļas pulveri
Referāts augstskolai8
-
Pārklājumi un mūsdienu tehnoloģijas
Referāts augstskolai9
-
Materiāla sarukums, tā atkarība no pārstrādes
Referāts augstskolai8
-
Datortehnoloģiju izmantošanaķīmijas apguvē
Referāts augstskolai14
-
Koksnes piesūcināšana ar silīcija savienojumiem
Referāts augstskolai5