Vesturiskais konspekts
Ielūkojoties Lielbritānjas kartē, radīsies izpratne par britu kūltūras galvenajām īpatnībām. Vissvarīgākā īpanība: tā ir sala. Ka „cietoksnis” sala britiem patiesi ir palīdzējusi norobežoties no Eiropas kaiminiem – aizstāveties pret epizodiskiem ienaidniekiem no kontineta. Lielbritānijā pastāv spēcīga tendence sevi identificēt kā tautu, kas nepieder pie kontinenta, un tā izpaužas daudzās jomās: britu atturīgajā attieksmē pret Eiropas Savienības politiku, skeptiskā labuma vērtējumā, kurus varētu nodrošināt tunelis, kas tagad Lielbritāniju savieno ar Franciju un pārējo kontinentu. Vēl viena svarīga īpatnība ir laikapstākļi un klimats. Lielbritānija ir īstā vieta, kur var runāt par laiku: to dara visi, un parasti tas ir ne tikai pareizais veids, kā uzsākt īsu sarunu (un briti to kā līdzekli, lai izvairītos no konfrontācijas, pieprot ar apbrīnojamu meistarību), bet arī būtiskākais britu dzīves aspekts. Vsumā valstī valda slikts un nemīlīgs klmats. Tas nosaka tadu attieksmi pret dzīvi, kad cilvēks atrodas konfrontācija ar dabu un ir spiests domāt par visu, sākot no „saprātīga” apģērba un vēl gluži nepabeigta mājokļa, omulīgas istabas ar kamīnu un beidzot ar rūpniecības apvērsumu (tas pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ sākās Anglijā). Nelielo salu valstis ar ierobežotiem dabas resursiem blīvi apdzīvo laudis, kas viļņveidīgas, tūkstošgadu ilgas invāzijas rezultātā rādījuši īpašu salas iedzīvotāju identitāti un uzskatu sistēmu. Mūsdienu britu kultūra ir daudz citu kultūru sakausējumu. Pirmo vienoto pēcneolīta laika vietejo kūltūru britānijā radīja ķeltu tautas, kas Lielbritānijā un Īrijā ieradās ap 300. gadu pirms Kristus. Viniem sekoja romieši, tad vikingi, pēc tam normāņi un, beidzot, anglosakši – tautas no Saksijas apgabala Vācijā. Šis process noslēdzās ar mūsdienu angļu valodas un kūltūras izveidošanos, vietējās ķeltu kultūras pakļaušanu. Ķeltu kūltūras mūsdienu variantus pārstāv galvenokārt skoti, īri un velsieši. …
