7. Secinājumi
Izstrādājot šo darbu, guvu neatņemamas zināšanas par to, kā uzvesties, izturēties un pasniegts sevi dažādās dzīves situācijās. Izlasīju jau daudz ko tādu, kas likās pašsaprotams un vispārpieņemts, taču uzzināju arī dažas nianses, ko iepriekš nezināju. Piemēram, likās interesants fakts, ka labs tonis paredz aksesuāru un rotu kopskaitu, kas nepārsniedz trīspadsmit vienības. Vai arī faktu, kas ļautu vīrietim izvairīties no neveiklas situācijas – melnu vesti un melnu tauriņu pie frakas var atļauties vilkt tikai oficianti.
Rakstot šo darbu, izpētīju arī dažāda veida apģērba kodeksus. Tas lika aizdomāties par to, ka liela mūsdienu sabiedrības daļa nezina vai apzināti neievēro šos nosacījumus.
Gadījumos, kad apģērba izvēli pasākuma organizatori ir atstājuši pašu viesu ziņā, tam ir jābūt pieskaņotam pasākuma specifikai. Ja ir šaubas ar apģērba izvēli, labāk ir izvēlēties formālāku un augstākas kvalitātes apģērbu. Taču, ko darīt, ja apģērbs tomēr nav izvēlēts pareizi? Aija Odiņa savā grāmatā “Etiķete un protokols” min, ka pareizāk būtu doties prom, lai pārģērbtos, bet, ja tas nav iespējams, ir pavisam jāpamet sarīkojums. Manuprāt, ja tērps ir izvēlēts neitrāls, piemēram, klasisks, nav pārāk ekstravagants un nekontrastē uz pārējo viesu fona, pamest sarīkojumu nav nepieciešams. Galu galā ir arī citi izteiksmes līdzekļi, kā sevi varam pasniegt, piemēram stāja, smaids, žesti, un galvenais, kas raksturo cilvēku ir viņa personība.
Pētot to, kāda apģērbā darbā ierodas priekšniecība, secināju, ka netiek ieturēts klasiski lietišķais stils, bet gan business cassual (Angļu val.) jeb lietišķi neformālais apģērbs un smart
cassual (Angļu val.) jeb eleganti neformālais apģērbs. Šis ģērbšanās stils kļūst ar vien vairāk sastopams biznesa vidē, kombinējot klasiskas vērtības ar jauno, aktuālo. Mūsdienu cilvēkam ir svarīgi parādīt savu individualitāti arī savā ikdienā. Un tas visvieglāk ir izdarāms ar ārējā izskata palīdzību.…
