Ir zināms, ka katru dienu tiesās tiek izskatītas tiek izskatītas ļoti daudz lietu. Tas liecina tikai par to, ka dienu no dienas mums visapkārt tiek izdarīti noziegumi, tiek šķirtas laulības, tiek slēgti fiktīvi darījumi, cilvēki tiek nepatiesi apsūdzēti. Tas nozīmē, ka ne tikai tiesām ir daudz darba, tik pat daudz darba ir piemērotājiem, jeb juristiem, kura darba lokā ir nonākusi attiecīgā lieta un viens no viņa darba posmiem ir lietas faktisko apstākļu noskaidrošana un tiesību normas meklēšana. Visi fakti ir jānoskaidro, vēlāk ir jāatmet tie fakti, kuri var turpmāko darbību tikai traucēt vai maldināt. Ir jāuzzina citi nepieciešamie fakti - tā lai būtu viss nepieciešamais, lai varētu atrast to vispiemērotāko tiesību normu ar kuras palīdzību risināt konkrēto situāciju. Svarīgi ir noskaidrot, cik noskaidrotie fakti ir patiesi. Un, manuprāt, pats svarīgākais un grūtākais ir šo visu faktu pierādīšana. Pietiek ar vienu kļūdu, un konkrētais fakts nevar būt par pierādījumu lietā, kaut vai tāpēc vien, ka nav likumos noteiktajā kārtībā nostiprināts nepieciešamajos dokumentos. Tās ir lietas par kurām rakstīšu šinī darbā, par galveno izmantoto literatūru izmantojot izdevuma “Likums un Tiesības” Jāņa Neimaņa rakstu.
Jo lielāka pieredze un plašāka zināšanu bāze juristam, jo viņš veiksmīgāk spēj strādāt ar lietas faktiskajiem apstākļiem, tādējādi novedot lietu pie sev labvēlīga iznākuma . Ļoti rūpīgi ir jāstrādā ar tiesību normu, pirmkārt jau pārliecinoties ka tā ir “īstā” un vai nav vairākas normas kas palīdz attiecīgo situāciju risināt. …