Referāts
Humanitārās zinātnes
Tulkošana, valodniecība
Liepājas rajona Kalvenes pagasta hidronīmu nosaukumi-
Liepājas rajona Kalvenes pagasta hidronīmu nosaukumi
Novērtēts!
Mācoties vidusskolā, radās dziļāka interese par dzimtās puses – Liepājas rajona Kalvenes pagasta – vietvārdiem. Sākto darbu turpinu, arī kļuvusi LU Filoloģijas fakultātes studente.
Kursadarba temats ir „Liepājas rajona Kalvenes pagasta hidronīmu nosaukumi”. Darba mērķi ir bijuši vairāki:
1.Pēc iespējas vairāk noskaidrot savākto toponīmu etimoloģiju;
2.Savus ekspedīcijā iegūtos materiālus salīdzināt un papildināt ar lingvistu vākumiem un skaidrojumiem;
3.Apkopot un sistematizēt visu savākto materiālu, šķirkļu aprakstā ietverot arī nosaukumu izcelsmes skaidrojumus.
Par kursadarba pamatu esmu ņēmusi jau skolas laikā izstrādāto pētniecisko darbu par Kalvenes vietvārdiem, kā arī valodnieku pētījumus, rakstus par kādu no minētajiem hidronīmiem un to iespējamo cilmi, skaidrojumā balstoties uz vārdu cilmes skaidrojumiem K. Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcā”, K. Karuļa „Etimoloģijas vārdnīcā”, N. Lapiņa „Latviešu vārdu etimoloģijā”.
Darbs ir papildināts ar folkloras materiāliem (teikām, tautasdziesmām), dzeju, pievienotas arī kartes, kurās var aplūkot, kurā Latvijas pusē atrodas Kalvene un citas kursadarbā pieminētās vietas.
Saprotams, savā kursadrabā nevaru pretendēt uz kādiem oriģināliem vārdu cilmes skaidrojumiem, jo, pirmkārt, Baltu filoloģijā esmu izvēlējusies folkloristikas novirzienu, tādēļ
iekļauju arī materiālus gan par folkloru, gan par literatūru. Otrkārt, ar etimoloģijām strādā viszinīgākie valodnieki, tomēr man šķita interesanti uzzināt, kad sākušies Latvijas vietvārdu nosaukumu skaidrojumi kopumā, kuri lingvisti tām pievērsušies, kādi raksti, pētījuma sakarā, radušies.
Iepazīstot viena autora pētījumu par attiecīgā vārda etimoloģiju kļuva skaidrs, ka daudz jauna kāda cita pētījums vairs nesniedza, jo etimoloģijas visbiežāk atkārtojās. Mans kursadarbs bāzējas uz K. Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcas„ un K. Karuļa „Etimoloģijas vārdnīcas”atziņām, jo tajās ir parādītas vārdu cilmes, to sakari un radniecība ar attiecīgajiem citu valodu vārdiem, kā arī vārdu formas un leksisko nozīmju veidošanas un attiecības.
Kalvenes pagasts atrodas Liepājas rajona A daļā, Rietumkurzemes augstienes vidienes paugurainē un mūsdienās robežojas ar Aizputes, Vecpils, Bunkas, Priekules, Embūtes un Kazdangas pagastiem, kā arī ar Rudbāžu pagastu Kuldīgas rajonā (sk. karti 10.lpp.). Attālums no pagasta centra līdz Aizputei ir 16 km, līdz Liepājai – 49 km. Pagasta vidusdaļā - ap Kalvenes dzc staciju un D no tās – plešas jauktu koku meža masīvs. Pakalnes bērzu un ozolu birzis. Pagasta teritorijā sākas un pa to plūst vairākas upes (Tebra, Vārtāja, Alokste u.c.). Netrūkst arī ezeru (starppauguru ieplakās Tīdu ez. /pl. 31 ha/, Podnieku /10 ha/,Ģēģeru /5 ha/ ez., subglaciālā iegultnē Ilziks /15 ha/, Celmu ez. /3,9 ha/, Jaunarāju /2,8 ha/, Vārdenes /2,1 ha/, Vecvagaru /2,2 ha/ ez., uz D robežas Sepenes ez.., pag. centrālajā daļā Tebras Tāšu Padures dzirnavezers /50,5 ha/. Pagastā ir senas dīķsaimniecības tradīcijas, par ko liecina arī lielais dīķu skaits starppauguru ieplakās.
12. gs. b. tag. Kalvenes pag. teritorija atradās kuršu Bandavas zemes DR malā. 13. gs. tā nonāca Kurzemes bīskapijā un vēlāk Piltenes apgabalā, no 1795.g. Krievijas Kurzemes guberņā. 1935.g. Kalvenes pag. platība bija 13400 ha. 1945.g. pagastā izveidoja Kalvenes, Bojas un Lieldrogas ciemu, bet pag. 1949.g. likvidēja. 1954.g. Kalvenes ciemam pievienoja Lieldrogas ciemu. 1955.g. – daļa Kazdangas ciema. 1968.g.- daļu Vecpils un Krotes ciema. 1990.g. atjaunoja Kalvenes pagastu. Visu administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā no bij. Kalvenes pag. Boju apkaime pievienota Kazdangas pagastam, savukārt tag. Kalvenes pagastam pievienota neliela daļa bij. Krotes pagasta.1
Teritoriju šķērso valsts nozīmes ceļi: Rīga – Liepāja, Aizpute – Kalvene. Ir vecais Liepājas – Jelgavas ceļš, kā arī sīkāks ceļu tīkls. Pagastam cauri stiepjas arī Rīgas – Liepājas dzc līnija (stacija Kalvene un Rudbāži). Pasažiervilciens kopš 2001. gada vairs nekursē.
Lielākās apdzīvotās vietas ir Kalvene (centrs, agrāk saukta par Tāšu Paduri), Pērboni, Krusātdroga (īsāk saukta par Krusātu), Vecdroga, Lieldroga, Mazdroga. Kalvenes centrā atrodas bijušā Tāšu Padures pils, tagad – Kalvenes 9-gadīgā pamatskola. Tas ir spožs vēlā klasicisma paraugs, kura fasāde atdzīvināta ar pusapaļas formas logiem, dažāds veidojums piebraucamajā un parka pusē. Galvenajai ieejai veidota niša ar sfērisku pārsegumu, ko balsta kolonnas. Ap pili ir parks (13 ha) vairākās terasēs. Parkā ievērojami dižkoki – ozoli.
Tomēr atskatoties pagātnē, mēs varam redzēt, ka sena un raiba ir bijusi pagasta vēsture.
Liepājas rajona Kalvenes pagasts
…
Darbiņš LU Filoloģijas fakultātē pie asoc prof. Lidijas Leikumas, nopelnījis apaļu desmitnieku. Apjomīgs un pamatīgi izstrādāts. Ietvertie temati ir: īsas ziņas par Kalvenes pagastu un tajā runāto valodu; Kalvenes pagasta daļas un to nosaukumi; pārskats par Kalvenes pagasta hidronīmiem.; Kalvenes pagasta – ūdenstilpju un ūdensteču- nosaukumu veidošana; Hidronīmi; Etimoloģijas jēdziens un tā attīstība laika gaitā
- Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumi
- Liepājas rajona Kalvenes pagasta hidronīmu nosaukumi
- Pārvaldes dokumenti
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Personas dzimuma, vecuma un izglītības nozīme uzrunas formu izvēlē
Referāts augstskolai15
Novērtēts! -
Latviešu valodas izveidošanās, attīstība, tās kopēji
Referāts augstskolai30
Novērtēts! -
Galvenie pētījumi par senajām Baltu valodām Filologu biedrības rakstos (I-X sējums)
Referāts augstskolai10
-
Svešvārdu vārdnīcas
Referāts augstskolai5
-
Latvijas iedzīvotāju valsts valodas zināšanu līmenis
Referāts augstskolai19
Novērtēts!