Izejot ar preci jebkurā tirgū ražotājam ir jāsaprot, ka viņš nevar apkalpot visus šā tirgus pircējus pat tad, ja to ļautu viņa ražošanas jauda, jo pircēji šo preci izlieto dažādi. Bet galvenais – to iegādājas dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc tirgu sadala vairākās grupās. Tā ir tirgus segmentācija. Šajā procesā uzņēmums izvērtē visus pozitīvos un negatīvos aspektus, kas ļauj aizņemt kādu noteiktu tirgus daļu. Tādā veidā izzinot, kurā tirgus segmentā uzņēmumam būtu izdevīgāk iestāties, tad sāk virzīt savu produktu tieši izvēlētajā virzienā. Bet šai segmentācijai ir arī negatīvā puse, kuras dēļ uzņēmējs zaudē savus potenciālos pircējus kādā citā tirgus daļā.
„Liepājas kafija”, tāpat kā citi produkti aizņem savu noteikto tirgus daļu. Šī Liepājas produkcija ir pazīstama arī ārpus Latvijas robežām. Ja agrāk Padomju savienībā Liepājas šķīstošā kafija bija visai populāra, tad augsto izmaksu dēļ un nesakārtotās valsts politikas dēļ diemžēl liepājnieki zaudēja Austrumu tirgu. Ilgu laiku Liepājas kafija bija monopoliste šī produkta tirgū, jo importēto kafiju izsniedza aiz slēgtām durvīm un galvenokārt caur pazīšanos. Tagad veikalu plaukti ir pilni ar dažādu firmu kafijām, un pateikt kura ir tā labākā ir grūti, jo ārzemnieku tehniloģijas mums vēl joprojām tomēr ir noslēpums. Ievestās kafijas ražotāji cer, ka viņu kafija daudziem Latvijā ir kļuvusi par savējo, tādā veidā arī cer iekarot savu tirgus daļu.
Lai gan interesi par Liepājas kafiju izrādījuši gan Krievijas, gan Baltkrievijas tirgotāji, šķīstošā kafija tiek realizēta tikai Latvijā. Muitas tarifu politika liedz Liepājas kafijai spēju ārpus valsts konkurēt cenu ziņā ar citās valstīs ražoto kafiju. Uzņēmums sabiedrība ražo kafiju vietējam tirgum. Realizācijas apjomi, līdz ar akcīzes nodokļa ieviešanu, “Liepājas cukurfabrikā” ražotajai kafijai nav samazinājušies, tomēr, piemērojot akcīzes nodokli, nācās pacelt cenas ražojumiem...…