Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:722962
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Vēsture   
2.  Liepājas ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums   
3.  Liepājas attīstības plāns   
3.1.  LSEZ "Baltic Transhipment Center" jaunais beramkravu termināls   
3.2.  Neizbūvētā teritorija Liepājas SEZ ostā terminālu būvniecībai   
4.  Par Liepājas ostu   
5.  Liepājas ostas vēsture   
6.  Ģeogrāfiskais novietojums   
6.1.  Liepājas Eiropas kartē   
6.2.  Novietojums un teritorija   
7.  Nākotnes osta   
8.  Uzņēmumi   
8.1.  Liepājas ostas uzņēmumus pilnā mērā raksturo Liepājas ostas un uzņēmumu rādītāji   
9.  Investicijas   
10.  Arhitektūra   
11.  Liepāja lepojas   
Darba fragmentsAizvērt

Es uzskatu, kā dotas temas ir ļoti interesantas un zināšānu papildinošās.
Man tiešam ir ļoti interesanti taisīt šo darbu, jo tajā pašā laikā es ieguvu ļoti daudz vagadzīgas man informācijas, ieguvu daudz jaunu zināšanu un tagad varēšu izmantot iegūto informāciju sava laba.
Kā man liekas, šī tema ir ļoti aktuāla, jo Latvija iestasies ES un visi uzņēmumi sāks vertēt Liepāju no vēstures puses, no ekonomiskas puses, jo Liepaja ir viena no galvēniem Latvijas pilsētiem kura dod lielus ienākumus.
Cerams, ka mans darbs palidzētu kadam studentam, vai arī kadam uzņēmejam kurš plano nodarboties ar biznesu Liepajā.
Liepāja atrodas Latvijas dienvidrietumu daļā, Kurzemē. Tā lielākā pilsēta šajā kulturvēsturiskajā novadā. Te izsenis dzīvojuši lībieši( somu - ugru) un kuršu(baltu) ciltis. Katra ar savu valodu, paražām, ticību.

Liepāja pamazām veidojusies no sīkiem zvejniekciemiem, kas izvieitojušies starp Liepājas ezeru un Baltijas jūru tagad izzudušās Līvas upes apkārtnē. Šī vieta pirmo reizi piemineta 1253. gada 4. aprīļa t.s. Kursas dalāmajā grāmatā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps nosprauda pārvaldāmo zemju robežas.

1560. gadā, sabrūkot Ordenim, Liepāja kopā ar Grobiņas novadu tika ieķīlāta Prūsijai. 1625. gada 18. martā Grobiņas pilī Kurzemes hercogs Frīdrihs parakstīja pilsētas tiesību dokumentu. Tomēr, iegūstot pilsētas tiesības, līdz pat 17. gs. beigām Liepājai nebija drošas ostas, jo Līvas upes ieteka bieži aizsērēja. 1697. gada oktobrī tika uzsākti kanāla rakšanas darbi, kas veidoja pamatu tagadējai ostai. Ap to sākās dzīvojamā un sabiedriskā apbūve.

1795. gadā Kurzeme un līdz to arī Liepāja kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu un caur Liepājas ostu plūda Krievijas iekšzemes eksports - labība, kokmateriāli, lini, darva, kaņepes, vilna, augu eļļas... Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja, sākot ar 1871.- 1876. gadu, kad izbūvēja Liepājas - Romnu(tag. Poltavas apgabals Ukrainā) dzelzceļu. 1885. gadā pēc kravām ostā ienāca 1270 kuģi, 1913. gadā - 1729 kuģi. Saimnieciskais uzplaukums radīja apstākļus vietējās rūpniecības attīstībai. Nodibināja dzelzslietuvi "Fenikss", cēla labības elevatorus, metāla apstrādes fabriku "Bekers un Co"(tag. "Liepājas metalurgs"... 1914. gadā Liepājas iedzīvotāju skaits bija 110 tūkstoši.

Sākoties I pasaules karam, šeit ienāca Vācijas okupācijas karaspēks un tā režīms darbojās līdz 1919. gada sākumam.

Nodibinoties Latvijas valstij, Liepāja nesasniedza pirmskara saimniecisko līmeni un atttīstījās atbilstoši vietējam patēriņam.
Ļoti lielus postījumus pilsētai nodarīja II pasaules karš 1941. - 1945.gg.
Pēc kara mākslīgi tika forsēta lielu rūpniecības uzņēmumu celtniecība ar sekojošu imigrantu pieplūdumu no Krievijas. Šo procesu sekmēja arī PSRS kara flotes bāzes esamība ar 26 tūkstošu militārpersonu klātbūtni. Liepāja bija slēgta pilsēta ar īpašu caurlaižu sistēmu.
1994. gada maijā Liepāju atstāja pēdējās Krievijas Federācijas armijas un flotes daļas un tas bija labs pamats sākt Liepājas saimnieciskā uzplaukuma darbu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties