Lielmolekulārie savienojumi ir ķīmiski savienojumi ar lielu relatīvo molekulmasu (līdz pat 1 106). Tie rodas, savstarpēji reaģējot daudzām samērā vienkāršas struktūras molekulām – monomēriem.
Lielmolekulāro savienojumu iedalījums
Lielmolekulāros savienojumus var iedalīt pēc izcelsmes, ieguves veida, uzbūves un īpašībām.
Pēc izcelsmes lielmolekulāros savienojumus iedala
Dabiskos jeb dabas polimēros (biopolimēros):
Tie veidojas dabā, dzīvajos organiskās biosintēzes procesos – olbaltumvielas, ciete, celuloze, polisaharīdi, nukleīnskābes, dabiskais kaučuks u.c
Mākslīgajos jeb modificētajos polimēros:
Tie ir modificēti jeb apstrādāti dabiskie jeb biopolimēri – gumija (vulkanizēts kaučuks), celulozes acetāts u.c.
Sintētiskajos:
Iegūti ķīmiskā procesā no monomēriem – polietilēns, polipropilēns, kaprons, teflons u.c.
Pēc ieguves veida lielmolekulāros savienojumus
Polimerizācijas reakcijās iegūtie polimēri:
Polietilēns, polistirols, polimetilmetakrilāts u.c.
(poilimerizācijasreakcijas – reakcijas, kurāssavstarpēji savienojas daudzas vienas un tās pašas vielas molekulas un trūkstot saitēm, izveidojas lielmolekulāri savienojumi, nerodas mazmolekulāri blakusprodukti. Polimēra elementārsastāvs atbilst monomēra elementārsastāvam.)…
