Lielie ģeogrāfiskie atklājumi — izcili Zemes izpētes sasniegumi laika periodā no 15. gs. v. līdz 17 gs. vidum (ārzemju literatūrā — līdz 16. gs.v.).
Tas iezīmējās ar Eiropas (sākumā portugāļu un spāņu, no 16. gs. b. — ho.landiešu angļu) ceļotāju un ekspedīcijas pirmatklājumiem.
Pirmais lielo ģeogrāfisko atklājumu posms saistīts ar tirdzniecību un centralizētu valstu izveidošanos. Tirdzniecību sakaru paplašināšanās un preču—naudas attiecību attīstība sekmēja preču ražošanu Eiropas valstīs, jaunu tirdzniecības ceļu un zemju meklēšanu, lai iegūtu dārgmetālus, dārgakmeņus, garšvielas, vērtīgo koksni, kažokādas. Tika meklēti jauni tirdzniecības ceļi uz Indiju, lai apietu turku iekāroto Priekšāziju un izvairītos no arābu tirgotāju starpniecības. Šajā laikā bija nostiprinājusies hipotēze par Zemes lodveidīgumu un par iespēju Indiju sasniegt, dodoties uz R no Eiropas pāri Atlantijas okeānam. Kuģošanai okeānā bija radīti pietiekami droši buru kuģi — karavelas, pilnveidots kompass un jūras kartes. Ievērojams šā posma sasniegums bija Amerikas atklāšana (K. Kolumbs), kam sekoja indiāņu valstu iekarošana (konkistadori E. Kortess,
F. Pizarro).
Otrajā lielo ģeogrāfisko atklājumu posmā tika meklēts Ziemeļrietumu (gar Amerikas Z) un Ziemeļaustrumu jūrasceļš (gar Eirāziju) uz Kluso okeānu, kā arī “Dienvidu zeme” (kontinents). Krievu ekspedīcia sasniedza Klusā okeāna jūras. Tika noteiktas apdzīvoto kontinentu kontūras. Neatklāta palika Antarktīda, Amerikas Z un ZR, kā arī Austrālijas A piekraste, vēl neizpētīti bija Amerikas un Centr. Āfrikas iekšējie apvidi, visa Austrālija.
Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem bija liela zinātniska un ekonomiska. nozīme, tie deva plašu materiālu kartogrāfijā, ģeogrāfijā u. c. zinātnēs ( botānikā, zooloģijā, etnogrāfijā). Eiropieši pirmo reizi iepazina daudzus kultivējamus augus (kartupeļus, kukurūzu, tomātus, tabaku u. C. ). Tirdzniecība aptvēra pasauli, krasi palielinājās apgrozībā esošo preču sortiments un daudzums. Tas paātrināja feodālisma un naturālās saimniecības sairšanu, kapitālisma attiecību izveidošanos R-Eiropā. Galvenie tirdzniecības ceļi no Vidusjūras pārvietojās uz Atlantijas okeānu, tirdzniecība koncentrējās Holandes, Anglijas, Francijas ostās. Aizjūras tirdzniecību sagrāba monopologrāfijkas (17. gs. Sākumā dibinātas Ostindijas kompānijas), ar laiku jaunatklātās zemes tika pārvērstas par Eiropas valstu kolonijām.…
