Lieldienas dažādiem cilvēkiem nozīmē dažādas lietas. Visas pasaules kristiešiem tā ir viena no vissvētākajām dienām, jo godina un piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Bet Lieldienu svētku svinēšana pamatojas arī uz daudzām tradīcijām un leģendām, kuru pirmsākumi meklējami pagānu reliģijās un kurām nav nekā kopīga ar kristietību.
Lieldienas mēs svinam pirmajā svētdienā, kas seko pilnam mēnesim vai pavasara ekvinokcijai (kad diena un nakts ir vienādā garumā, t.i., 21. martā). Tādējādi, Lieldienas ir “pārbīdāmi” svētki, ko svin laika posmā no 22. marta līdz 25. aprīlim.
Latviskais šo svētku nosaukums “Lieldienas” ir darināts ap 13. gadsimtu pēc krievu valodas parauga “veļiko ģeņ”. Angliskajam “Easter”, savukārt, ir pavisam cita izcelsme. Tas cēlies no anglosakšu “Eostra”, - tā sauca pavasara un auglības dievieti, kuras svētkus svinēja šai pašā laikā. No šīs dievietes svētkiem nāk tradīcija par Lieldienu simboliem uzskatīt krāsotās Lieldienu olas un zaķi. Zaķis jau kopš senseniem laikiem ir bijis auglības simbols, bet spožās krāsās krāsotās Lieldienu olas apzīmēja pavasara spilgto sauli. Lieldienu svinēšanas tradīcijas aizsākušās jau senajā Feniķijā un Babilonijā vairākus tūkstošus gadu pirms Kristus dzimšanas.
Pētot seno grieķu, romiešu un ēģiptiešu mitoloģijā ar Lieldienām saistītās leģendas, zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka tām visām ir viens pirmavots, kas nāk no senās Mezopotāmijas. Lieldienas ir ļoti seni svētki, kuri bija veltīti zemes un auglības dievietei. Šo dievieti dažādās valstīs dēvēja dažādi, bet viņai veltītajos rituālos ir daudz kā kopīga. Svētkus svinēja tieši tajā pašā laikā, kad mēs svinam Lieldienas, t.i. ap 21. martu jeb pavasara ekvinokciju. Dažās valstīs šos svētkus ievadīja nedēļas gavēnis. …