Kas ir Lieldienas? Lieldienas ir gadskārtēji svētki, kuros piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienas ir nozīmīgākie svētki kristiešu kalendārā.
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu. Kristietībā Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Lielo dienu. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Patlaban mūsu tautā tas nedaudz piemirsies. Senās tautas tradīcijas sajukušās ar baznīcas rituāliem, kaut gan būtība tiem stipri atšķirīga. Tomēr cilvēku interese par Lieldienām pieaug.
Kad svin Lieldienas? Lieldienas svin pirms vasaras saulgriežiem pirmā pilnā Mēness svētdiena, pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Vairāku citu baznīcas svētku datumus laikā no Septuagesima svētdienas (devītā svētdiena pirms Lieldienām) līdz pat Adventes pirmajai svētdienai nosaka atkarībā no Lieldienu datuma.
PŪPOLU SVĒTDIENA. Pūpolu svētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdiena pirms Lieldienām, ir Palmu svētdienas latviskojums. Kad Jēzu kristus svētdienā pirms Lieldienām kā pravietis uz ēzeļa iejājis Jeruzalemē, cilvēki sagaidījuši viņu gandrīz kā Mesiju, kaisīdami viņa priekšā uz ceļa palmu zarus.
No paša rīta kaut vienam no mājas ļaudīm agri jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie, skaitot: „Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!” Vai arī: „Audzi apaļš kā pūpols!”; „Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars!”; „sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere!” Nevajag tikai pie kājām pērt – tad paliek resnas kājas.
Kāds laiks Pūpolu svētdienā – tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
ZAĻĀ CETURTDIENA. Zaļajā ceturtdienā Jēzus Kristus, pēdējo reizi vakariņodams kopā ar saviem divpadsmit mācekļiem, iestādīja Svēto Vakarēdienu.
Zaļās ceturtdienas rītā ,pirms saules, saimniecēm jātaisa sviests – tad vasarā būs daudz sviesta un piena.
LIELĀ PIEKTDIENA. Diena, kurā piemin Jēzus nāvi pie krusta, piektdiena pirms Lieldienām. Kristiešiem tā ir sēru un grēku nožēlas diena.
Agri no rīta, pirms saules vai pēc saules vakarā jājiet uz upi mazgāties tekošā ūdenī - tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas slimības.
Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas kamoliņi ,lai vasarā būtu daudz ābolu.
Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošana, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana. Grezns apģērbs un rotāšana piedien visu gadskārtu svinībām, bet dainas to sevišķi min Lieldienās.
Svētkos sedzu lielu saktu,
Vairāk zelta, ne sudraba;
Lieldien` jozu lielu jostu,
Vairāk diega, ne dzīpara.
Nemanot pienāk LIELĀS DIENAS rīts ar raibām olām, kuras Lieldienu zaķis iemanījies paslēpt čībā pie gultas, kādā istabas stūrī, dārzā zem krūma vai tuvējā mežmalā.
Šajā rītā var sajust pašas Laimas klātbūtni; skatoties caur zīda drāniņu, var ieraudzīt pašu Laimu.
Taču šajā darbā neiepazīstināšu ar baznīcas rituāliem, bet ar senajām tautas tradīcijām. Latviešu tautas tradīcijās Lieldienas, sākot ar ziemas pēdējo daļu, ar rituāliem aktiem tuvina zemes atmodu, nodrošina un veicina auglību. Šajos svētkos ir daudz simbolikas.
Lieldienu olu vēsture
Lieldienu olu krāsošana
Ola ir dabas radīts ideāls iepakojums jaunai dzīvībai. Laikiem ejot, ola ir simbolizējusi noslēpumu, burvestību, ārstniecisku līdzekli, barību un zīmi. Tā ir visā pasaulē izplatīts Lieldienu svinību simbols. Olu krāso un citādi izrotā, izceļot tās īpašo simbolismu. Ola – topošās, jaunās dzīvības, arī saules simbols. Latviešu ticējumos olas apaļums tiek pārnests uz olu ēdājiem – uzskatīja, ka tie būs apaļi un veseli kā olas. Bez tam, ja ļaudis ēdīs olas, tad arī viņu mājlopi būs apaļi un veselīgi. Līdz ar olas apaļumu ievērojama arī tās auglības simbolika. Saimnieks olu sagriež tik gabalos, cik mājā ļaužu, un dod katram pa gabalam, lai olas svētība sadalītos vienlīdzīgi un saime dzīvotu saticībā.
Olas krāsoja, dāvināja, deva par šūpošanu, mainījās un sitās ar tām – kam ola stiprāka, tas ilgāk dzīvos. Būs laimīgāks. Dāvinātās olas senāk glabāja ilgi, tādēļ dāvināšanai paredzētās olas centās sevišķi skaisti izrotāt.
Kā visiem svētkiem, arī šiem jāsagatavojas jau laikus: jāsakopj māja, jānokrāso olas. Dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē, vairākums dainu runā par zeltu, sudraba un baltām olām. Zelta olas, Lieldienām atnākot un aizejot, attēlo Saules gaitu debesīs, izceļot Lieldienu nozīmi šai notikumā:
Skrien garām, Metenīti,
Ar kaņepju plācenīti!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņām,
Ar baltām oliņām,
Ar ziedotu plācenīti.…
