Augstās un zemās tiesas.
Šāda dalīšana ir tradicionāla daudzām, to skaitā arī Anglijas tiesām. Augsto tiesu īpašība ir tā, ka to jurisdikcija nav atkarīga no teritoriālajiem kritērijiem un prasības apjoma, savukārt zemās tiesas ir ierobežotas šajā jautājumā. Augstās tiesas ir: Lordu palāta, Apelācijas tiesa, Karaļa sōla. Zemās tiesas tiek stingri pārraudzītas, un, loģiski, tām nav tik liela spriešanas vara kā augstajām tiesām. Svarīgākās zemās tiesas ir Grāfistu tiesa un Maģistrātu tiesa.
Protokolu un neprotokolu tiesas.
Jau no seniem laikiem tiesas iedalītas protokolu un neprotokolu tiesās. Atšķirība ir tajā, vai tiek saglabāti vai nesaglabāti tiesu sēžu protokoli. Protokolu tiesās pirmās kategorijas protokoli tika saglabāti valsts arhīvā. Par protokolu var būt gan augstās, gan zemās tiesas. Atšķirība ir arī tajā, ka protokolu tiesas var sodīt personu par necieņu pret tiesu.
Lordu palāta
Par vecāko vispārējo tiesību tiesu var uzskatīt parlamentu, tomēr mūsdienās to vairs neuzskata par tiesu. Parlamentā ir vairākas palātas, viena no tām ir Lordu palāta, tā veic tiesas funkcijas. Pirms 1876. gada likuma pieņemšanas Lordu palātā balsstiesīgs bija ikviens tās biedrs un tie, ja gribēja varēja arī piedalīties lietu izskatīšanā.
…