Ievads
Lielbritānija pasaules vēstures, it sevišķi ekonomikas vēstures attīstībā ir ieņēmusi ievērojamu lomu, ilgstoši esot līderei pasaulē ne tikai ražošanas, bet arī tirdzniecības nozarēs. Koloniālā impērija, kas izveidojās 17.-18.gs. un nodrošināja Lielbritānijai pasaules lielvalsts stāvokli, nenoliedzami bija spēcīga vēl arī 19.gadsimtā, taču 19.gadsimta vidū bija vērojamas pazīmes, kas liecināja, ka impērijā radušās problēmas. Gan ražošanas un rūpniecības sistēmas, gan arvien spēcīgāka konkurence no ASV un Vācijas puses vājināja Lielbritānijas attīstības tempus jau 19.gs. beigās.
Tāpēc šā darba mērķis ir apkopot informāciju par Lielbritānijas ekonomiku laika periodā, kas vēsturē iegājis ar dažādām krīzēm, – periodā starp Pirmo un Otro Pasaules karu. Lai labāk izprastu situāciju šā posma sākumā, neliela uzmanība darbā tiks pievērsta Lielbritānijas ekonomiskajam stāvoklim pirms Pirmā Pasaules kara un arī kara norisei un sekām.
Tā kā valsts ekonomika nevar attīstīties izolēti no pārējām sfērām, darbā tiks aplūkoti ne tikai dažādi ražošanu, lauksaimniecību vai finanšu sistēmu raksturojoši rādītāji, bet arī politiskā situācija, kam bija īpaši svarīga nozīme nestabilajā periodā starp abiem kariem, kā arī sociālajai sfērai un sociālajai likumdošanai, jo, vērtējot ekonomikas attīstību, ir svarīgi vērot, kā mainās iedzīvotāju dzīves līmenis, ko ietekmē dažādi sociālie faktori.
Lielbritānijas attīstība pirms Pirmā Pasaules kara.
Lai labāk izprastu Lielbritānijas attīstību un problēmas, kas radās pēckara gados, sākotnēji ir svarīgi aplūkot notikumus un Lielbritānijas ekonomisko un sociālo situāciju pirms kara.
20.gs. sākumā Lielbritānija sastāvēja no Anglijas, Skotijas un Velsas, un tajā dzīvoja 37 miljoni cilvēku. Tajā laikā Lielbritānija kontrolēja ne tikai Īriju, bet tai piederēja arī kolonijas un domīnijas (autonomas valstis, kas atradās Britu impērijas sastāvā) visos kontinentos – Kanāda, Ņufaunlenda, Dienvidāfrika, Austrālija, Indija, Britu Austrumāfrika un Somālija, kā arī Britu Gajāna Dienvidamerikā.
Lielbritānija bija šīs lielās impērijas metropole, un Lielbritānijas parlamentā risinājās asas diskusijas par to, kas ekonomikas attīstībai būtu izdevīgāks – saglabāt brīvo tirdzniecību vai izmantot impēriskās priekšrocības, kas nozīmētu aplikt ar ievedmuitām importa produkciju. Jautājums par brīvo tirdzniecību sašķēla Konservatīvo partiju divās daļās.
Lielbritānija bija viena no pasaules vadošajām lielvalstīm. Ja vēl 19.gadsimtā tā bija līdere pasaules ekonomikā, tad 20.gs. tā savas līderpozīcijas bija zaudējusi, taču, neskatoties uz to, Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis un Vācija bija trīs lielvalstis, kas valdīja pasaules rūpniecībā un tirdzniecībā. Vienlaicīgi Lielbritānijā bija augstākais dzīves līmenis pasaulē, pat neskatoties uz to, ka daudzi tās iedzīvotāji dzīvoja nabadzībā un trūkumā.
…
