Apvienotā Karaliste aizņem lielāko Britu salu daļu, kas atrodas netālu no Eiropas ZR krasta. Mazu salu vidū divas lielākās ir Lielbritānija un Īrija. ~8 % valsts teritorijas klāj meži.
Lielbritānija ir blīvi apdzīvota industriāla valsts. Taču blakus lielām pilsētām plešas omulīgas lauku ainavas: Skotijas viršiem apaugušās ielejas, Velsas kalni un ieplakas, Anglijas un Ziemeļīrijas pauguri un zaļojošās pļavas. Pateicoties maigajam un mitrajam klimatam zemes šeit ir auglīgas.
Vistālāk uz ziemeļiem atrodas Šetlendas un Orkneju salu arhipelāgi, kas ietilpst Skotijas apgabalā. Skotijas ziemeļu apvidus ir klinšains un mežonīgs. Šeit atrodas valsts augstākās kalnu smailes un šauri gari ezeri. Atlantijas okeānā, Skotijas rietumos stiepjas Hebridu salu dubultā ķēde. Tālāk uz dienvidiem kalniene nolaižas pie platās Klaida upes. Šis paugurainais apvidus ir ideāls zemkopībai. Augstāki pauguri un viršu klajumi atzīmē Skotijas un Anglijas robežu. Pāri visai Anglijas ziemeļu daļai stiepjas Penīnu kalnu grēda. Lielāko centrālās Anglijas daļu aizņem paugurains līdzenums, bet Ziemeļjūras piekraste ir plakana zemiene. Ar Īrijas jūru no Anglijas nodalītajai Ziemeļīrijai ir dziļi izrobota krasta līnija. Tās teritorijā atrodas Britu salās lielākais ezers – Neja ezers. Velsa aizņem Velsas pussalu un Englsi salu uz rietumiem no Anglijas.…