Oficiālais valsts nosaukums – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, biežāk to sauc vienkārši par Lielbritāniju vai Angliju. Lielbritānija pēc platības ir 244 tūkst. km2 un ir divas reizes mazāka nekā Francija un Spānija. Lielbritānija ir salu valsts, tajā ietilpst Lielbritānijas sala, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļa (Olstera), Menas sala, Normandijas (Džērnsi, Gērnsi salas), Sili, Hebridu salas un apmēram 5000 mazu salu Atlantijas okeānā. Valsti veido četri vēsturiskie apgabali – Anglija, Velsa, Skotija un Ziemeļīrija – atškirīgi gan ģeogrāfisko apstākļu, gan vēsturiskās attīstības, iedzīvotāju etniskā un reliģiskā sastāva, kultūras mantojuma un tradīciju ziņā. Lielbritānijā ir parlamentāra monarhija. Valsti pārvalda karalis (karaliene) un divpalātu parlaments.
Britu salu arhipelāgs ir apdzīvots jau vairāk nekā 4000 gadu. Tā pirmie iedzīvotāji bija 2000. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras no Pireneju pussalas ieceļojušie ibēri, kā arī ķeltu ciltis (gēli, briti), kas ir mūsdienu velsiešu un skotu priekšteči, normaņi un ģermāņu ciltis (anglosakši) – angļu priekšteči.
Spēcīgākā no viduslaiku feodālajām valstīm – Anglija, neraugoties uz velsiešu pretošanos, 13. gadsimtā iekaroja un pakļāva Velsu, 17. gadsimtā – Skotiju un Īriju. Lai gan velsiešu un skotu asimilācija norit jau vairākus gadsimtus, tomēr tie ir saglabājuši daudz savdabīgu, tradicionālu iezīmju dzīvesveidā, apģērbā, kultūrā, reliģijā.
Dabas apstākļi un resursi
Lielbritānija ir arī jūras valsts. Tās krasta līnijas garums ir vairāk nekā 12000 kilometru. Kopš 15. gadsimta tai ir viena no lielākajām jūras flotēm pasaulē, jo līdz gaisa transporta radīšanai vienīgi kuģi saistīja salu ar ārpasauli. Jūra veicināja daudzu saimniecības nozaru attīstību: kuģubūvi, takelāžas izgatavošanu (tauvu, trošu, ķēžu u.c. ierīču kopums buru vadīšanai, kravu celšanai uz kuģiem), zvejniecību, vēlāk piekrastē izveidojās nozares, kuras izmantoja ievestās izejvielas, pēc naftas un gāzes iegulu atklāšanas Ziemeļjūrā piekrastes rūpniecības centros attīstījās naftas ķīmijas rūpniecība. Jūra vienlaikus gan vieno, gan šķir (Pakedalē un Lamanša šaurumā mazākais platums 32 kilometri) Lielbritāniju no kontinenta. Līdz 20. gadsimtam Lielbritānija piedzīvojusi tikai divus iekarotājus: apmēram četrsimtgadīgu Romas impērijas kundzību no 1. gadsimta un normandiešu iebrukumu Vilhelma Iekarotāja vadībā 11. gadsimtā. Pēc Eirotuneļa izbūves zem Lamanša jūras šauruma Lielbritānija no Francijas sasniedzama stundas laikā.…
